Marija monolīts
monolīts
Marija monolīts (angļu: Murray Monolith) ir ap 2,5 km garš un 0,5 km plats ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā vērsts klinšu atsegums Austrumantarktīdā, daļa no Torlina kalniem Maka Robertsona Zemes piekrastē. Klints platība ir ap 0,9 km² un augstums ir līdz 395 m vjl. Klints nogāzes ir stāvas (70°—80° jūras pusē). Klinti 1931. gada 13. februārī atklāja BANZARE ekspedīcija Daglasa Mosona vadībā un nosauca par godu Adelaidas universitātes rektora un ekspedīcijas aizbildņa Džordža Marija (Sir George Murray) vārdā.[1]
Marija monolīts kopā ar 6,5 km uz rietumiem esošo Skalina monolītu iekļauts speciāli aizsargātā teritorijā.[2] Tā kā šie klinšu atsegumi ir viena no retajām no ledus brīvajām teritorijā plašā apvidū, tajos izveidojušās līdz pat 160 000 pāru liela Antarktīdas vētrasputnu ligzdošanas kolonija, kā arī ap 20 000 pāru liela Adelijas pingvīnu kolonija.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Murray Monolith
- ↑ «Management Plan for Antarctic Specially Protected Area No. 164». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 22. jūlijā.