Marija Terēzija
Marija Terēzija, arī Marija Terēze (vācu: Maria Theresia von Österreich; dzimusi 1717. gada 13. maijā, mirusi 1780. gada 29. novembrī), bija Austrijas ķeizariene, kā arī Ungārijas karaliene, Bohēmijas karaliene un Svētās Romas impērijas ķeizariene kā Franča I sieva (vēlāk atraitne). Austrijā valdīja 40 gadus un 40 dienas.
| Marija Terēzija Maria Theresia | |
|---|---|
.jpg) | |
| Austrijas erchercogiene, Bohēmijas, Ungārijas un Horvātijas karaliene | |
|
Amatā 1740. gada 20. oktobrī — 1780. gada 29. novembrī | |
| Priekštecis | Kārlis VI |
| Pēctecis | Jozefs II |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1717. gada 13. maijā Hofburgas pils, Vīne,  Austrija |
| Miršanas dati |
1780. gada 29. novembrī Hofburgas pils, Vīne, Austrija |
| Apglabāts |
Impēriskā kapliča, Vīne, Austrija |
| Dinastija | Hābsburgu dinastija |
| Tēvs | Kārlis VI |
| Māte | Braunšveigas-Volfenbiteles Elizabete Kristīne |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Francis I Stefans |
| Bērni |
16 bērnu, to skaitā - Austrijas Marija Anna Jozefs II Austrijas Marija Kristīne Austrijas Marija Elizabete Austrijas Marija Amālija Leopolds II Austrijas Marija Johanna Gabriēla Austrijas Marija Jozefa Austrijas Marija Karolīna Ferdinands Hābsburgs Austrijas Marija Anna Marija Antuanete Maksimiliāns Francis Hābsburgs |
| Reliģija | katolisms |
| Paraksts |
 |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimusi 1717. gadā Vīnē ķeizara Kārļa VI un Braunšveigas-Volfenbiteles hercogienes Elizabetes Kristīnes ģimenē. Viņas tēvs 1713. gadā izdeva t.s. pragmatisko sankciju, kas pavēra ceļu troņa mantošanai arī sieviešu kārtas pēcnācējiem. Pēc Kārļa VI nāves Saksija, Prūsija, Bavārija un Francija šo sankciju apstrīdēja un izcēlās Karš par Austrijas mantojumu (1740—1748). Kara rezultātā Austrija zaudēja Silēziju, ko anektēja Prūsija. Arī Septiņgadu kara (1756—1763) rezultātā Silēzija palika Prūsijas sastāvā.
Marijas Terēzijas laiku uzskata par aktīvu reformu laiku, kad Austrijas Impērija nostiprinājās gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Par vienu no ietekmes paplašināšanas metodēm Marija Terēzija uzskatīja savu daudzo bērnu aprēķina laulības ar citu Eiropas valstu monarhiem.
Viņai bija 16 bērni, Jozefs II un Leopolds II kļuva par ķeizariem, bet viena no meitām bija Francijas karaliene Marija Antuanete. Jau Marijas Terēzijas dzīves laikā Jozefs II un Leopolds II oficiāli tika iecelti par līdzvaldniekiem Austrijā un Bohēmijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marija Terēzija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |