Marija Andžāne (dzimusi 1909. gada 8. septembrī, mirusi 1988. gada 26. decembrī), precējusies Strode, bija latviešu rakstniece. Rakstījusi latviešu un latgaliešu valodā.[2]

Marija Andžāne
Pases foto (1928)
Pases foto (1928)
Personīgā informācija
Dzimusi 1909. gada 8. septembrī
Šķaunes pagasts, Vitebskas guberņa, Krievijas impērija
Mirusi 1988. gada 26. decembrī (79 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Elmīra, Ņujorka, ASV
Tautība Latviete
Dzīvesbiedrs Konstantīns Strods-Plencinīks[1]
Literārā darbība
Nodarbošanās Rakstniece
Valoda Latgaliešu, latviešu

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimusi Landskoronas (Šķaunes) pagasta "Mačos" zemnieku ģimenē.[2] Mācījās Landskoronas pagasta skolā,[2] tad līdz 1931. gadam — Rēzeknes skolotāju institūtā.[3] Strādāja par skolotāju dažādās vietās Latvijā.[3] 1931. gadā sāka publicēt literārus darbus.[3]

Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju,[3] dzīvoja Grēvenes un Langerfeldes bēgļu nometnēs.[2] Kopā ar vīru izveidoja skolu Oberkaseles latviešu bēgļu nometnē, kurā strādāja par skolotāju. 1951. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV — dzīvoja Ņujorkas štata Horshedā.[2]

Marija Andžāne rakstīja dzeju, bērnības atmiņu tēlojumus, prozu.[2] Dzejoļu krājums "Dzeiveibai" 1944. gadā godalgots latgaliešu literārajā konkursā.[3]

  • "Reits" (1933)
  • "Dzeiveibai" (1944, godalgots latgaliešu literāro darbu konkursā Daugavpilī, rokrakstā)
  • "Namīra vortūs" (1951) (krājuma pamatā neizdotā krājuma "Dzeiveibai" manuskripts, klāt nākusi kara laikā un trimdā tapusī dzeja)
  • "Caur dvēseles prizmu" (1977, A. Jūrdža fonda godalga 1978)
  • "Dimensiju kvadrātsaknes" (1999)
  • "Jaunī zōboki" (1945)
  • "Izejas punkts" (1982) (A. Jūrdža fonda godalga; bērnības atmiņu tēlojumi, kas sniedz reljefu 20. gadsimta sākuma Latgales lauku dzīves ainu.)
  • "Puisāns ar kozu" (1996) (pārsvarā agrāk periodikā publicētā īsproza, Ilonas Salcevičas sakārtojumā)
  • "Nosta" (nepabeigts romāns ar autobiogrāfiskām iezīmēm publicēts žurnālā "Dzeive" 1948-52, 1-9).
  1. «Marija Andžāne». Latgales dati. Daugavpils Universitāte. Skatīts: 2016. gada 7. janvārī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Latgales kultūras darbinieki. 1. sējums. Rīga : Jumava. 2008. 52.—54. lpp. ISBN 978-9984-38-441-2.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 220. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.

Ārējās saites

labot šo sadaļu