Nodokļa likme
Nodokļa likme ir daļa (parasti izteikta procentos), kas jāmaksā kā nodoklis no vērtības, kas apliekama ar nodokli. Nodokļa likme var būt nemainīga. Tad šī nodokļa likme ir proporcionāla. Nodokļa likme var būt arī progresīva — tā var pieaugt, palielinoties ar nodokli apliekamajai vērtībai — un regresīva — samazināties, palielinoties ar nodokli apliekamajai vērtībai. Tā var pieaug vai samazināties gan vienmērīgi, gan lēcienveidīgi. Nodokļa likmes īpašības var izteikt ar vidējo nodokļa likmi un marginālo nodokļa likmi.
Vidējā nodokļa likme
labot šo sadaļuVidējā nodokļa likme ir kopējā daļa, kas jāmaksā nodokļos no kādas ar nodokļiem apliekamas vērtības, izteikta procentos. Ja:
- ir kopējā nodokļos nomaksājamā summa un
- ir kopējā ar nodokļiem apliekamā vērtība,
tad vidējo nodokļa likmi var izteikt kā
Ja šis nodoklis ir proporcionāls, tad noteiktā nodokļa likme sakrīt ar vidējo nodokļa likmi. Ja nodoklis ir progresīvs, tad vidējā nodokļa likme palielinās, pieaugot ar nodokli apliekamajai vērtībai , bet ja nodoklis ir regresīvs, tad, pieaugot apliekamajai vērtībai , vidējā nodokļa likme samazinās.
Marginālā nodokļa likme
labot šo sadaļuMarginālā nodokļa likme ir nodokļa likme, kas būtu jāmaksā no vienas papildu vienības (parasti dolārs vai eiro), ja to pieliktu ar nodokli apliekamajai vērtībai. Ja nodoklis ir proporcionāls, tad marginālā nodokļa likme sakrīt ar noteikto, nemainīgo nodokļa likmi. Ja nodoklis ir progresīvs, tad marginālā nodokļa likme ir lielāka par vidējo nodokļa likmi, bet, ja nodoklis ir regresīvs, tad tā ir mazāka par vidējo nodokļa likmi.
Skatīt arī
labot šo sadaļuŠis ar ekonomiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |