Mareja
Mareja (angļu: Murray) ir upe Austrālijā, kontinenta garākā upe.[1] Sākas Austrālijas Alpos, tek galvenokārt rietumu—ziemeļrietumu virzienā, lielā daļā sava tecējuma veidojot Viktorijas un Jaundienvidvelsas robežu. Marejas garums ir 2508 km, bet kopā ar tās garāko pieteku Dārlingu — 3750 km. Marejas baseins aizņem 12% kontinenta teritorijas un izvietojas lielākajā daļā Viktorijas un Jaundienvidvelsas un daļēji arī Kvīnslendas un Dienvidaustrālijas štatos. Upe sekla, daļēji izsīkstoša; 80% tās ūdens resursu (11 no 14 km³ noteces) tiek izmantots apūdeņošanai, kas dod 40% no Austrālijas lauksaimniecības produkcijas. Ietek Aleksandrinas ezerā netālu no Adelaidas un gados, kad ir bagātīgs ūdens pieplūdums, caur to okeānā.
| Mareja | |
|---|---|
 | |
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Austrālijas Alpi 36°47′46″S 148°11′40″E / 36.79611°S 148.19444°E |
| Ieteka | Aleksandrinas ezers 35°33′32″S 138°52′48″E / 35.55889°S 138.88000°EKoordinātas: 35°33′32″S 138°52′48″E / 35.55889°S 138.88000°E |
| Baseina valstis |  Austrālija
|
| Garums | 2508 km |
| Iztekas augstums | 902 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Kritums | 902 m |
| Vidējā caurtece | 767 m³/s |
| Baseina platība | 1 061 469 km² |
| Galvenās pietekas | Dārlinga, Murumbiģi |
 Mareja Vikikrātuvē
| |
Pirmie no eiropiešiem, kas atklāja upi, bija Hemiltons Hjūms (Hamilton Hume) un Viljams Hovels (William Hovell) 1824. gadā, viņi nodēvēja to par Hjūmu. 1830. gadā kapteinis Čārlzs Stērts sasniedza upi, ceļojot lejup pa tās pieteku Murumbiģi, un nodēvēja to par godu britu valsts kara sekretāram seram Džordžam Marejam (George Murray) nezinot, ka tā ir tā pati Hjūma.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 460. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mareja.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)