Makss Moslijs
Makss Rūfass Moslijs (angļu: Max Rufus Mosley; 1940. gada 13. aprīlis — 2021. gada 24. maijs) bija angļu autosportists. Viņš bija Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) prezidents no 1993. līdz 2009. gadam.
| ||||||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
BiogrāfijaLabot
Makss Moslijs piedzima 1940. gada 13. aprīlī Londonā, bijušā Lielbritānijas fašistu savienības līdera sera Osvalda Moslija un aristokrātes Diānas Mitfordas ģimenā. Pusaudža gados un divdesmit gadu vecumā Moslijs bija saistīts ar sava tēva pēckara politisko partiju Union Movement. Viņa uzvārda saistība ar fašismu traucēja darbībai politikā, lai gan 1980. gadu sākumā viņš īslaicīgi strādāja Konservatīvajā partijā.[1]
Moslijs ieguva izglītību Francijā, Vācijā un Lielbritānijā. Iestājās Oksfordas Universitātes Christ Church koledžā, kur ieguva fizikas grādu. Pēc tam studēja tieslietas un 1964. gadā tika uzaicināts uz advokatūru.
Moslijs bija iesaistīts vairāku Formula 1 komandu dibināšanā. Šīs komandas bija March (kuras nosaukumā M ir ņemts no viņa vārda) un Simtek. 1970. gadu beigās viņš ieņēma padodmdevēja amatu FOCA (Formula 1 konstruktoru asociācijā). 1980. gados viņš darbojās Konservatīvajā partijā un attālinājās no autosporta. 1991. gadā viņš kļuva par Starptautiskās Autosporta federācijas (FISA), bet 1993. gadā — par Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) prezidentu. Viņa priekštecis abos amatos ir Žans Marī Balestrs.
Moslijs par savu lielāko sasniegumu FIA prezidenta amatā uzskatīja par Eiropas jauno automašīnu novērtēšanas programmas (Euro NCAP vai Encap) popularizēšanu. Viņš arī veicināja paaugstinātu drošību un zaļo tehnoloģiju izmantošanu autosacīkstēs.
2008. gadā britu tabloīds News of the World publicēja bildes, kurā redzams Moslijs ar piecām prostitūtām. 3. jūnijā tika sasaukta FIA Ģenerālasambleja, lai izlemtu, vai Moslijam ir jāatkāpjas. Vairākas federācijas, tostarp Latvijas Autosporta federācija, neatbalstīja Mosliju, tomēr viņš izturēja balsojumu un palika amatā.[2] Par atstādināšanu balsoja 53 delegāti, pret — 103. Septiņi neieradās, četri biļeteni tika atzīti par nederīgiem.
2009. gada FIA prezidenta vēlēšanās Moslijs atteicās kandidēt uz piekto termiņu. Vēlēšanās kandidēja Žans Tots un Āri Vatanens. Moslija atbalstītais Tots uzvarēja, iegūstot 135 balsis.[3]
Makss Moslijs nomira 2021. gada 24. maijā. Sākotnēji tika ziņots, ka miris no vēža.[4] Tomēr vēlāk kļuva zināms, ka Moslijs nošāvies, atstājot atvadu vēstuli, jo vēža ārstēšana vairs nebija iespējama.[5]
AtsaucesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Makss Moslijs.
- ↑ «Max Mosley obituary». The Guardian.
- ↑ Aldis Putniņš. «Makss Moslijs uzvar uzticības balsojumā». DELFI Autosports, 2008. gada 3. jūnijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 23. oktobrī.
- ↑ Andrejs Siliņš. «Par jauno FIA prezidentu ievēlēts Žans Tods». sportacentrs.com, 2009. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 23. oktobrī.
- ↑ Lawrence Ostlere. «Max Mosley dead: Former F1 supremo dies aged 81». The Independent (angļu), 2021. gada 24. maijā. Skatīts: 2021. gada 24. maijā.
- ↑ «Former F1 boss Max Mosley shot himself after terminal cancer diagnosis». BBC News.
| Sporta amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Žans Marī Balestrs |
FISA prezidents 1991—1993 |
Pēctecis: amats likvidēts |
| Priekštecis: Žans Marī Balestrs |
FIA prezidents 1993—2009 |
Pēctecis: Žans Tots |