Makss Frišs

Makss Rūdolfs Frišs (vācu: Max Rudolf Frisch, dzimis 1911. gada 15. maijā, miris 1991. gada 4. maijā) bija šveiciešu rakstnieks, dramaturgs un arhitekts, viens no nozīmīgākajiem vācu valodā rakstošajiem autoriem pēc Otrā pasaules kara, līdzās Frīdriham Dirrenmatam ietekmīgākais pēckara Šveices autors. Friša izcilākie darbi ir romāni "Štillers" (Stiller, 1954), "Homo faber" (Homo faber, 1957), "Saukšu sevi par Gantenbeinu" (Meine Name sei Gantenbein, 1964). Šie darbi tulkoti un izdoti arī latviešu valodā. Latviski izdoti arī romāni "Montauka" (Montauk, 1975) un "Zilbārdis" (Blaubart, 1982).

Makss Frišs Max Frisch Personīgā informācija Dzimis 1911. gada 15. maijā Cīrihe, Šveice Miris 1991. gada 4. aprīlī (79 gadi) Cīrihe, Šveice

Literārā darbība Nodarbošanās rakstnieks, dramaturgs, arhitekts, filozofs Valoda vācu valoda

Nozīmīgākās lugas

• "Santakrusa" (Santa Cruz, 1944)
• "Dons Žuans vai mīlestība uz ģeometriju" (Don Juan oder Die Liebe zur Geometrie, 1952)
• "Bīdermans un dedzinātāji" (Biedermann und die Brandstifter, 1958)
• "Andora" (Andorra, 1961)
• "Biogrāfija: Spēle" (Biografie: Ein Spiel, 1967)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Makss Frišs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)