Mūsdienu divžauņi
Mūsdienu divžauņi (Neocoleoidea) ir galvkāju divžauņu apakšklases (Coleoidea) kohorta, kas apvieno visus mūsdienu divžauņus. Otra divžauņu kohorta ir senie divžauņi (Belemnoidea), kas apvieno izmirušos, aizvēsturiskos divžauņus. Mūsdienu divžauņus iedala 2 lielās grupās: astoņkājveidīgajos (Octopodiformes) un desmitkājveidīgajos (Decapodiformes). Mūsdienu divžauņiem viens taustekļu pāris ir vai nu zaudēts, vai izmainījies. Desmitkājveidīgajiem (Decapodiformes) ceturtais taustekļu pāris ir kļuvis ļoti garš, ar piesūcekņiem to kubveida galos. Astoņkājveidīgajiem (Octopodiformes) ir mainījies otrais taustekļu pāris: vampīrkalmāriem tas ir kļuvis ievērojami īsāks, un tiek izmantots tikai kā maņu orgāns, bet astoņkājiem šis taustekļu pāris ir izzudis pilnībā.
| Mūsdienu divžauņi Neocoleoidea (Bather, 1888) | |
|---|---|
 Astoņkājis (Octopus vulgaris) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Virstips | Spirālveidīgie (Lophotrochozoa) |
| Tips | Gliemji (Mollusca) |
| Klase | Galvkāji (Cephalopoda) |
| Apakšklase | Divžauņi (Coleoidea) |
| Kohorta | Mūsdienu divžauņi (Neocoleoidea) |
| Iedalījums | |
| |
Šīs grupas divžauņi sastopami visos pasaules okeānos, polāros apgabalus ieskaitot. Tie mājo gan okeāna dzelmē, gan uzturas ūdens virsmas tuvumā.[1]
Sistemātika
labot šo sadaļu- kohorta Mūsdienu divžauņi (Neocoleoidea)
- virskārta Astoņkājveidīgie (Octopodiformes)
- kārta Astoņkāji (Octopoda)
- kārta Vampīrkalmāri (Vampyromorphida)
- dzimta †Trachyteuthididae (incertae sedis)
- virskārta Desmitkājveidīgie (Decapodiformes)
- kārta Kalmāri (Teuthida)
- kārta Sēpijas (Sepiida)
- kārta Spīrulas (Spirulida)
- kārta Strupastes kalmāri (Sepiolida)
- kārta †Boletzkyida
- virskārta Astoņkājveidīgie (Octopodiformes)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Coleoidea». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 14. maijā. Skatīts: 2012. gada 29. martā.