Mēness fāze

Mēness fāze jeb Mēness griezis ir izgaismotā Mēness daļa, vērojot to no Zemes. Izgaismotā Mēness daļa mainās, līdz ar to Rietumu kultūrā izšķir četras Mēness fāzes: pilnmēnesi, dilstošu mēnesi, jaunu mēnesi un augošu mēnesi. Vienas mēness fāzes ilgums ir mazliet vairāk par nedēļu (~7,4 dienas). Vienas fāzes ilgums ir aptuvens, jo tās garums nosaka Mēness atrašanās apogejā vai perigejā. Visas četras fāzes nomainās 29,53 dienās.

Animācija, kurā redzama Mēness izgaismotās daļas maiņa un līdz ar to arī Mēness fāžu maiņa

Mēness fāžu apraksts

Mēness fāzes un to apraksts:

Fāze	Raksturojums	Mēness vecums, d
Jauns mēness	Mēness fāze, kurā Mēness atrodas starp Sauli un Zemi. Tad pret zemi vērsta Mēness neapgaismotā puse un Saules apgaismotā Mēness daļa nav redzama.	7,4
Pirmais ceturksnis	Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama kā pusaplis ar izliekumu uz labo pusi (uz Saules pusi). Nākamās dienās Mēness fāze turpina augt.	14,8
Augošs mēness	No jauna mēness līdz pilnmēness fāzei Mēnesi sauc par augošu.
Pilnmēness	Mēness fāze, kurā Mēness atrodas aiz Zemes un Saule pilnībā apgaismo visu Mēness redzamo daļu.	22,2
Pēdējais ceturksnis	Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama kā pusaplis ar izliekumu uz kreiso pusi. Pēc šīs fāzes atkal iestājas jaunmēness.	29,5
Dilstošs mēness	No pilnmēness fāzes līdz jauna mēness fāzei Mēnesi sauc par dilstošu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mēness fāze.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)