Māra (personvārds)

sieviešu personvārds
Šis raksts ir par latviešu personvārdu. Par citām jēdziena Māra nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Māra ir latviešu personvārds, kas pirmo reizi pierakstīts Trikātas draudzes novadā 1765. gadā, kalendārā kopš 1767. gada, no 1945. līdz 1970. gadam bijis vispopulārākais Latvijā. 2008. gadā Latvijā bija reģistrētas 4596 sievietes ar vārdu Māra.

Latviešu antroponīmikā vārdu Māra skaidro kā personvārda Marija adaptāciju un atvasinājumu. Vārdi Māra un Māriņa 16. un 17. gadsimta tekstos lielākoties ir lietoti reliģiskā kontekstā kā (dzejisks) sinonīms vārdam Marija.[1]

Vārda “Māra” izcelsmei var izsekot, izmantojot Seno tekstu korpusu. Piemēram, 1625. gada Linaudēju statūtos blakus Maria un Mary parādās frāze “Marj diena”, kas gan var būt neprecīzas rakstības rezultāts, un Luterāņu dziesmu grāmatā parādās “Mahte Jumpraw Mara”.

  1. Rakstības variantu daudzveidība – mahras (2), Mahrja (2), Mahrjas (6), Mahŗa (1), Mara (1), Maras (1), Maŗas (1) – liecina par vēl nenostabilizējušos r skaņas kvalitāti (-rj-, -ŗ-, -r-) un, iespējams, arī par neviennozīmīgu saknes patskaņa garumu (-a-, -ah-).