Lustūžkalns
Lustūžkalns ir 72,1 m augsts paugurs Valguma ezera rietumu pusē, Ķemeru nacionālā parka augstākā virsotne.
Kalna nosaukums radies no dažādiem nostāstiem par izpriecām (lustēm) šajā vietā.
Vēsture
labot šo sadaļuRakstu avotos Lustūžkalns jeb Lustūža kalns minēts kā nocietināta vieta, kur atrodami arī senkapi. Zināms, ka pie Rīgas - Tukuma vecā ceļa Tukuma pils fogts uzcēlis Livonijas ordeņa militāru nocietinājumu pēc 1484. gada Rīgas karaspēka uzbrukuma. Iespējams, ka vēlāk te atradusies ordeņa mestra medību vieta, kas vēlāk pārbūvēta par hercoga Jēkaba medību muižu.[1] Savukārt hercogs Frīdrihs Kazimirs te ierīkojis plašu zvēru dārzu. Vēlāk te atradās Tukuma mežkunga muiža (Tuckum-Forstei) ar savu pagastu.
Nostāsti
labot šo sadaļuNostāsts vēstī, ka hercogs Jēkabs bieži uzturējies Valguma ezera krastos un medījis dziļajos mežos, kur vēl tagad redzamas viņa medību pils atliekas. Cits nostāts vēstī, ka te bijusi Krievijas ķeizarienes Katrīnas II izpriecu pils. Viņas zelta kariete esot nogrimusi Valguma ezerā.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Valguma Pasaule». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 10. aprīlī.
- ↑ Lustūžkalna aplis