Ludvigs Bonštets
Ludvigs Bonštets (vācu: Ludwig Bohnstedt; dzimis 1822. gada 27. oktobrī Sanktpēterburgā, miris 1885. gada 3. janvārī)[1] bija vācu un Krievijas Impērijas arhitekts.
| Ludvigs Bonštets | |
|---|---|
_b_471.jpg) | |
| Dzimis |
1822. gada 27. oktobrī Pēterburga, Krievijas Impērija |
| Miris |
1885. gada 3. janvārī (62 gadu vecumā) Gota, Vācija |
| Nozares | Arhitektūra |
| Skolnieki (-nieces) | Jānis Frīdrihs Baumanis |
Dzimis Pēterburgā Vācijas emigrantu ģimenē. 1839. gadā pabeidzis studijas Pēterburgā, Svētā Pētera skola (krievu: Петришуле, vācu: Sankt-Petri-Schule), tad uzsācis studijas Berlīnes Universitātē, kur sākumā studējis filozofiju, pēc tam pārgāja uz arhitektūru Berlīnes Mākslas Akadēmijā. Pēc universitātes absolvēšanas viņš atgriezās Pēterburgā, kur sāka strādāt arhitekta amatā. 1845. gadā pabeidzis Pēterburgas Mākslas akadēmiju, 1858. gadā kļuvis par profesoru.[1] Palīdzējis pirmajam profesionālajam latviešu arhitektam Jānim Baumanim uzsākt studijas Berlīnes Būvniecības akadēmijā Bauakademie un vēlāk arī Pēterburgas mākslas akadēmijā. 1863. gadā pārcēlās uz dzīvi Gotā.
Pēc viņa projekta tikušas uzceltas vairākas ēkas Pēterburgā, Helsinkos, Rīgā un dažādās Vācijas pilsētās.[1] Bonštets ir Pirmā Rīgas pilsētas teātra (pašreizējā Latvijas Nacionālā opera) ēkas projekta autors, tāpat pēc viņa projekta tika uzcelta minerālūdeņu iestāde Vērmanes dārzā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 732. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ludvigs Bonštets.
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |