Ludvigs Bonštets

Ludvigs Bonštets (vācu: Ludwig Bohnstedt; dzimis 1822. gada 27. oktobrī Sanktpēterburgā, miris 1885. gada 3. janvārī)[1] bija vācu un Krievijas Impērijas arhitekts.

Ludvigs Bonštets
Die Gartenlaube (1872) b 471.jpg
Dzimis 1822. gada 27. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Pēterburga, Krievijas impērija
Miris 1885. gada 3. janvārī (62 gadu vecumā)
Valsts karogs: Vācija Gota, Vācija
Nozares Arhitektūra
Skolēni Jānis Frīdrihs Baumanis

Dzimis Pēterburgā Vācijas emigrantu ģimenē. 1839. gadā pabeidzis studijas Pēterburgā, Svētā Pētera skola (krievu: Петришуле, vācu: Sankt-Petri-Schule), tad uzsācis studijas Berlīnes Universitātē, kur sākumā studējis filozofiju, pēc tam pārgāja uz arhitektūru Berlīnes Mākslas Akadēmijā. Pēc universitātes absolvēšanas viņš atgriezās Pēterburgā, kur sāka strādāt arhitekta amatā. 1845. gadā pabeidzis Pēterburgas Mākslas akadēmiju, 1858. gadā kļuvis par profesoru.[1] Palīdzējis pirmajam profesionālajam latviešu arhitektam Jānim Baumanim uzsākt studijas Berlīnes Būvniecības akadēmijā Bauakademie un vēlāk arī Pēterburgas mākslas akadēmijā. 1863. gadā pārcēlās uz dzīvi Gotā.

Pēc viņa projekta tikušas uzceltas vairākas ēkas Pēterburgā, Helsinkos, Rīgā un dažādās Vācijas pilsētās.[1] Bonštets ir Pirmā Rīgas pilsētas teātra (pašreizējā Latvijas Nacionālā opera) ēkas projekta autors, tāpat pēc viņa projekta tika uzcelta minerālūdeņu iestāde Vērmanes dārzā.[1]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 732. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.