Lubānas draudzes novads

Lubānas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Lubahn) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Lubānas draudzes novads (1798. gada karte).

Lubānas draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1904).

Lubānas luterāņu baznīca (2017)

Vēsture

Līdz Livonijas karam atradies Rīgas arhibīskapijas Lubānas pilsnovada sastāvā. Zviedru Vidzemes laikā apvienots ar Ļaudonas draudzes novadu. 1648. gadā Lubānā uzcelta koka baznīca, kas nodedzināta Lielā Ziemeļu kara laikā. 1710. gada mēra epidēmijā Lubānas un Ļaudonas draudzes novadā no 2213 iedzīvotājiem nomira 914 (41,3%), no tiem Lubānas muižā 107 (17% no visiem).

1789. gadā uzcelta jauna koka baznīca, 1872. gadā tagadējā Lubānas evaņģēliski luteriskās baznīcas ēka.

Muižas

Lubānas draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:

• Lubānas mācītājmuiža (Lubahn Pastorat)
• Lubānas muiža (Lubahn)

• 
  Lubānas muižas kopskats
• 
  Lubānas muižas kungu māja (1927)

Ārējās saites

• Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 367. lpp.
• August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 82–84. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 29. jūlijā.
• H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 233–234. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 29. jūlijā.
• Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 168–172. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 29. jūlijā.