Lillīmarlēna
Lillīmarlēna (vācu: Lillie-Marleen-Hütte) bija vācu vasaras polārstacija Viktorijas Zemes ziemeļos. Tā bija pirmā Vācijas pēckara polārstacija Antarktīdā un tika izbūvēta 1979./1980. gada antarktiskās vasaras sezonā. Staciju izbūvēja GANOVEX I (German Antarctic North Victoria Land Expedition I) ekspedīcijas laikā Evereta grēdas ielejā Dokerija kalna pakājē ~75 km no okeāna piekrastes.[1] Vārdu stacija ieguva no netālu esošā Lilija glečera nosaukuma, kas sasaucās ar populāro dziesmiņu Lili Marleen.
| Lillīmarlēna | |
|---|---|
| Lillie-Marleen-Hütte | |
  Lillīmarlēna |
|
| Valsts piederība |  Vācija
|
| Koordinātas: | 71°12′0″S 164°31′0″E / 71.20000°S 164.51667°EKoordinātas: 71°12′0″S 164°31′0″E / 71.20000°S 164.51667°E |
| Novietojums | Viktorijas Zeme |
| Stacijas tips | vasaras |
| Atvērta | 1979. g. |
| Slēgta | 1992. g. |
| Personāls vasarā | 10 |
Stacija sastāvēja no vienas 8x10 m lielas ar poliuretāna putām siltinātas stiklšķiedras kabīnes, kas bija uzmontēta uz metāliska režģu karkasa. 22 m² lielā galvenā telpa bija paredzēta līdz 10 cilvēku lielai komandai. Papildus tam bija vēl priekštelpa, virtuve un vienlaicīgi guļamtelpa četriem cilvēkiem un sakaru telpa.
1981. gada 18. decembrī Jala līcī nogrima GANOVEX II ekspedīcijas kuģis Gotland II. Visa ekspedīcija un kuģa ekipāža ar helikopteru tika evakuēta uz Lillīmarlēnu. Tik liels cilvēku daudzums nespēja izvietoties mazajā stacijā un daļai nācās nakšņot teltīs, līdz tika nodibināti sakari ar 700 km tālo Makmerdo staciju un kuģa komanda tika evakuēta uz 150 km attālo Helitu.
Mūsdienās Lillīmarlēna netiek vairs aktīvi izmantota un funkcionē kā ārkārtas patvērums nelaimes gadījumos. 2005. gadā Lillīmarlēnas stacijai tika piešķirts aizsargājama vēstures pieminekļa statuss.