Liezēres draudzes novads

Liezēres draudzes novads (vācu: Kirchspiel Löser, Loesern) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.

Liezēres (Löser) draudzes novads (1798).

Liezēres draudzes novada muižas 1903. gadā (no Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, 1904).

Liezēres luterāņu baznīca (20. gs. sākumā).

No jauna uzbūvētā Liezēres luterāņu baznīca (2016).

Vēsture

Senākā Liezēres luterāņu baznīca celta Zviedru Vidzemes laikā 1671. gadā, atjaunota 1737. gadā. Pirmā mūra baznīca iesvētīta 1798. gadā, Otrā pasaules karā 1944. gadā tā uzspridzināta. 1993. gadā baznīcas drupas nojauca un 1999. gadā sāka jaunas baznīcas celtniecību, ko pabeidza 2012. gadā.

Muižas

Liezeres draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:

• Liezeres mācītājmuiža (Löser Pastorat)
• Liezeres muiža (Loesern, Lösern, Löser)
• Ozolu muiža ar Olu muižu (Ekau, Eckhof mit Ohlenhof)
• Mēdzūlas muiža (Meselau)
• Lubejas muiža (Lubei, Lubey)

Ārējās saites

• Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 379. lpp.
• August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 199–201. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 31. jūlijā.
• H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 262. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 31. jūlijā.
• Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 239–242. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 31. jūlijā.