Lielgalvas zalkšu apakšdzimta
Lielgalvas zalkšu apakšdzimta (Dipsadinae) ir viena no zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Dipsadidae. Ir sistemātiķi, kas apakšdzimtu sistematizē ar zinātnisko nosaukumu — Xenodontinae, tomēr priekšroka būtu Dipsadinae vārda lietošanai.[1] Šajā apakšdzimtā ir apvienotas gandrīz 700 sugas, kas tiek iedalītas apmēram 100 ģintīs.[1][2] Gandrīz visas lielgalvas zalkšu apakšdzimtas sugas izplatītas Amerikas kontinentos, izņemot karstavotu ķīļmugurzalkšus (Thermophis), kas mājo Ķīnā.[1][3][4] Lielgalvas zalkšu sugas mājo tropu un mērenās joslas biotopos.[1]
| Lielgalvas zalkšu apakšdzimta Dipsadinae (Bonaparte, 1838) | |
|---|---|
 Dienvidamerikas gliemjēdājzalktis (Dipsas catesbyii) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
| Kārta | Zvīņrāpuļi (Squamata) |
| Apakškārta | Čūskas (Serpentes) |
| Infrakārta | Īstās čūskas (Alethinophidia) |
| Infrakārta | Augstākās čūskas (Caenophidia) |
| Virsdzimta | Zalkšu virsdzimta (Colubroidea) |
| Dzimta | Zalkšu dzimta (Colubridae) |
| Apakšdzimta | Lielgalvas zalkšu apakšdzimta (Dipsadinae) |
| Sinonīmi | |
| |
 Lielgalvas zalkšu apakšdzimta Vikikrātuvē | |
Īpašības
labot šo sadaļuKā jau lielai dzīvnieku grupai raksturīgs, sugām ir liela dažādība ķermeņa formās, krāsās, barošanās ieradumos. Kā kopīgo īpašību visām sugām varētu minēt to, ka šiem zalkšiem salīdzinoši mutes ir lielākas un zobi aug īpaši dziļi.[1] Lielākā daļa sugu nav indīgas, bet dažas sugas ir ļoti indīgas un cilvēkam bīstamas, piemēram, Centrālamerikas ceļu zalktis (Conophis lineatus).[1] Šīs apakšdzimtas sugas galvenokārt vairojas, dējot olas, bet dažas sugas ir oldzīvdzemdētājas un dzemdē dzīvus mazuļus.[1]
Sistemātika
labot šo sadaļu
Lielgalvas zalkšu apakšdzimta (Dipsadinae)[2][5]
- Amazones olēdājzalkši (Drepanoides)
- Andu gludie zemeszalkši (Saphenophis)
- Antiļu skrējējzalkši (Cubophis)
- Apaļgalvas koku zalkši (Imantodes)
- Argentīnas smailgalvas zalkši (Pseudotomodon)
- Atlantijas liānu zalkši (Uromacerina)
- Atlantijas mežu zalkši (Tropidodryas)
- Baijas zalkši (Amnesteophis)
- Baltgalvas zalkši (Enuliophis)
- Brazīlijas alu zalkši (Gomesophis)
- Brazīlijas čūskēdājzalkši (Mussurana)
- Brazīlijas dzeltenlūpu zalkši (Sordellina)
- Brazīlijas dzeltensvītru ūdenszalkši (Ptychophis)
- Brazīlijas melnastes zalkši (Apostolepis)
- Brazīlijas putnu zalkši (Rhachidelus)
- Brazīlijas smaildeguna zalkši (Rodriguesophis)
- Brazīlijas svītrainie savannas zalkši (Ditaxodon)
- Brazīlijas ūdenszalkši (Hydrodynastes)
- Brūnie pundurzalkši (Rhadinella)
- Ceļu zalkši (Conophis)
- Centrālamerikas gliemjēdājzalkši (Sibon)
- Centrālamerikas pundurzalkši (Trimetopon)
- Centrālamerikas ūdenszalkši (Hydromorphus)
- Centrālamerikas varžēdājzalkši (Diaphorolepis)
- Centrālamerikas zemeszalkši (Adelphicos)
- Cūkšņukura skrējējzalkši (Hypsirhynchus)
- Dienvidamerikas čūskēdājzalkši (Boiruna)
- Dienvidamerikas dubļu zalkši (Hydrops)
- Dienvidamerikas gliemjēdājzalkši (Sibynomorphus)
- Dienvidamerikas gredzenzalkši (Phalotris)
- Dienvidamerikas krūmu skrējējzalkši (Philodryas)
- Dienvidamerikas krūmu zalkši (Tachymenis)
- Dienvidamerikas ķīļmugurzalkši (Helicops)
- Dienvidamerikas lāpstdeguna zalkši (Phimophis)
- Dienvidamerikas odžzalkši (Thamnodynastes)
- Dienvidamerikas plakangalvas zalkši (Xenopholis)
- Dienvidamerikas smailgalvas zalkši (Xenodon)
- Dienvidamerikas svītrainie zemeszalkši (Lygophis)
- Dienvidamerikas ziemeļu gliemjēdājzalkši (Tropidodipsas)
- Dienvidamerikas zivjēdājzalkši (Synophis)
- Dubļu zalkši (Pseudoeryx)
- Ekvadoras zalkši (Emmochliophis)
- Garastes zalkši (Enulius)
- Gerrero zalkši (Rhadinophanes)
- Gludenie zemeszalkši (Psomophis)
- Graciozie brūnie zalkši (Rhadinaea)
- Graciozie skrējējzalkši (Pseudalsophis)
- Gredzenzalkši (Diadophis)
- Gviānas zaļie zalkši (Thalesius)
- Haiti brūnie skrējējzalkši (Haitiophis)
- Haiti skrējējzalkši (Ialtris)
- Haiti vīnogu zalkši (Uromacer)
- Hondurasas kalnu mežazalkši (Omoadiphas)
- Kafijas zalkši (Ninia)
- Kaķacu zalkši (Leptodeira)
- Kalikozalkši (Oxyrhopus)
- Karstavotu ķīļmugurzalkši (Thermophis)
- Kostarikas ceļu zalkši (Crisantophis)
- Kubas mazie skrējējzalkši (Caraiba)
- Kubas zemeszalkši (Arrhyton)
- Ķirzakēdājzalkši (Elapomorphus)
- Lapu pundurzalkši (Taeniophallus)
- Lapu zalkši (Echinanthera)
- Latīņamerikas zemeszalkši (Geophis)
- Liānu zalkši (Siphlophis)
- Mazo Antiļu skrējējzalkši (Alsophis)
- Melnsvītrainie zalkši (Coniophanes)
- Minasžeraisas ķirzakēdājzalkši (Coronelaps)
- Minasžeraisas zemeszalkši (Caaeteboia)
- Musuranas (Clelia)
- Oahakas kaķacu zalkši (Tantalophis)
- Oahakas mākoņmeža zalkši (Cryophis)
- Pampu zalkši (Tomodon)
- Paraibas melngalvas zalkši (Lioheterophis)
- Puertoriko skrējējzalkši (Borikenophis)
- Puertoriko zemeszalkši (Magliophis)
- Raupjie lapu zalkši (Nothopsis)
- Rudgalvas zalkši (Amastridium)
- Rudie čūskēdājzalkši (Paraphimophis)
- Skaistkakla zalkši (Eutrachelophis)
- Smailastes zalkši (Contia)
- Smalkzvīņu zalkši (Manolepis)
- Stiklastes zalkši (Urotheca)
- Sulijas gliemjēdājzalkši (Plesiodipsas)
- Surinamas zeltainie koku zalkši (Cercophis)
- Tropu gliemjēdājzalkši (Dipsas)
- Tropu meža zalkši (Calamodontophis)
- Tropu purva zalkši (Tretanorhinus)
- Tropu sarkanie zalkši (Pseudoboa)
- Varavīksnes zalkši (Farancia)
- Vārpstzalkši (Atractus)
- Viltus kaķacu zalkši (Pseudoleptodeira)
- Viltus koraļļčūskas (Erythrolamprus)
- Zemes skrējējzalkši (Chersodromus)
- Ziemeļamerikas cūkšņukura zalkši (Heterodon)
- Ziemeļamerikas nakts zalkši (Hypsiglena)
- Ziemeļamerikas sliekuzalkši (Carphophis)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Robert D. Aldridge,David M. Seve, 2011. Reproductive Biology and Phylogeny of Snakes Arhivēts 2015. gada 20. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 2,0 2,1 «Phylogeny of the Colubroidea (Serpentes): New evidence from mitochondrial and nuclear genes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 19. augustā. Skatīts: 2014. gada 17. augustā.
- ↑ IUCN: Thermophis baileyi
- ↑ IUCN: Thermophis zhaoermii
- ↑ «Naturwindow: Colubridae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. martā. Skatīts: 2015. gada 13. februārī.