Latvijas brūnā
Latvijas brūnā jeb Latvijas brūnā govs ir viena no liellopu (Bos primigenius taurus) piena—gaļas šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LB. Šķirne ir ražīga, izturīga, samērā pieticīga. Tā spēj ražot pietiekoši daudz piena ar augstu olbaltumvielu un tauku saturu tajā, izmantojot lēto zāles lopbarību ar nelielām spēkbarības devām.[1]
| Latvijas brūnā | |
|---|---|
 | |
| Izcelsme | Latvija |
| Īpašības | |
| Svars | Tēviņi: 1013 kg |
| Mātītes: 540 kg | |
| Augstums skaustā | Tēviņi: 153 cm |
| Mātītes: 131 cm | |
| Krāsa | Brūna |
| Liellops (Bos primigenius taurus) | |
Latvijas brūnā piena ražošanā Latvijā ir slaucamo govju pamatšķirne. Pēc pārraudzības datiem to skaits 2002. gadā bija ap 74% no kopskaita.[2] Tomēr jau 2004.gadā veidotā ciltsdarba programma tika vērsta uz šķirnes saglabāšanu, nevis selekciju, jo šīs populācijas daļa Latvijā ir ārkārtīgi maza, pat uz izzušanas robežas. 2014. gadā Latvija bija tikai 123 slaucamas brūnās govis.[3]
Vēsture
labot šo sadaļuLatvijas brūnā govju šķirne pieder pie sarkano govju šķirņu grupas. Šķirnes veidošanās sākums ir 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums. Latvijas piena govs šķirnes selekcijas darbu uzsāka Paulis Lejiņš (pirmais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents) 1910. gadā, uzņemoties Zemgales Lustes muižas mācību un izmēģinājumu saimniecības vadītāja pienākumus.[4] Pirmo reizi Latvijas brūnās šķirnes govs reģistrēta 1911. gadā kā Latvijas sarkanbrūnā govs. Šķirne izveide uzsākta, krustojot vietējos liellopus ar Angleras (Angelnas[5]) liellopiem. Lai panāktu augstāku ražību selekcijā sāka izmantot Dāņu sarkano govju buļļus.[6] Par šķirnes bāzi - vietējām govīm 1914. gadā Krievijas Zemkopības ministrijas zinātniskās padomes profesors J. Ļiskuna raksta, ka "jānāk bez tam arī pie slēdziena, ka šo lopu labākie pārstāvji ir ļoti vērtīgi, ar augstu barības atmaksu un piena atdevi. Šie lopi sevišķi vērtīgi sliktu ganību un trūcīgas barības apstākļos.”[4] 1922. gadā Latvijas brūnā tiek apstiprināta kā šķirne. Savā pastāvēšanas laikā Latvijas brūnajai ir notikuši vairāki pilnveidošanās periodi ar citu sarkano govju šķirņu vaislas dzīvnieku izmantošanu selekcijā, kā Dānijas sarkanā, Angleras, Švices, Zviedrijas sarkanraibā un Holšteinas sarkanraibā.[1] Vislielākā Latvijas brūno govju šķirnes populācija bija vērojama 1980. gadā ( 141 700 LB liellopi).[6] Selekcijas mērķis ir izveidot mūsdienu prasībām atbilstoša produktīvu govju šķirni.[1] Lai, uzlabojot šķirni, nezaudētu vietējo ģenētisko resursu, ir izstrādāta ciltsdarba programma, kas atbilst apakšpasākumam "Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai".[7] Ģenētiskā līmenī Latvijas brūnajai govij ir augstākas olbaltumvielu ieguves iespējas vienā kilogramā piena, kas ir svarīgi piena pārstrādātājiem, tomēr tā nekad nevarēs konkurēt ar Holšteinas melnraibo govi piena ieguves apjomā.[3]
Veicot Latvijas brūnās ģenētisko analīzi, zinātnieki secināja, ka tā ir samērā tuva radiniece Latvijas zilajai govij, bet vistuvākā radniecība tai ir ar Lietuvas sarkano govi, kā arī ar Angelnes šķirni, bet lielākās atšķirības, salīdzinot Baltijas sarkano govju šķirnes, konstatētas ar Igaunijas sarkano un Dānijas sarkano govju šķirnēm[8]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuLatvijas brūnās matojums kā jau nosaukums norāda ir sarkanīgi brūns, ar vairākām niansēm. Galva un kājas beiži ir nedaudz tumšākas. Toties deguna spogulis ir tumši pelēks.[1] Ragi ir nelieli, vainagveidīgi liekti. To krāsa balta ar melniem galiem. Latvijas brūnās ir vidēji lieli liellopi ar spēcīgu kaulu uzbūvi. Buļļa augstums krustos ir 153 cm, govs augstums 131 cm. Buļļa svars 1013 kg, govs svars 540 kg. Latvijas brūnajai ir raksturīgas labas atražošanas spējas, izturīgas kājas un nagi, ar cietu nagu zoli.[9] Tai piemīt spēcīga dzīvotspēja nelabvēlīgos apstākļos, sasniedzot lielāku ilgmūžību ne kā citu šķirņu govis. Arī izvesta no Latvijas, tā labi pielāgojas jaunajiem klimatiskiem apstākļiem, kas atšķiras no Latvijas apstākļiem. Sevišķi izturīga Latvijas brūnā ir karstos klimatiskos apstākļos.[1]
Atkarībā no ēdināšanas apstākļiem vidējais izslaukums Latvijas brūnajai ir 3000–6000 kg , atsevišķām govīm ražība var sasniegta 10 000–11 000 kg piena. Tauku saturs pienā 4.46%, olbaltuma saturs 3.31%. Latvijas brūnās šķirnes pirmpienēm atnešanās vecums 26 mēneši, kas ir viens no labākajiem rādītājiem. Latvijas brūnajai ir garš produktīvais mūžs. Latvijā pēc 2000. gada pārraudzības datiem visilgākais produktīvais govs mūžs bija Latvijas brūnās šķirnes dzīvniekiem – vidēji 3,5 laktācijas, kas ir par 12,4% lielāks nekā citu sarkano un melnraibo šķirņu dzīvniekiem. Augstražīgo govju grupā vecums Latvijas brūnās šķirnes dzīvniekiem ir pat par 17,4% lielāks nekā pārējām šķirņu dzīvniekiem.[1]
Latvijas brūno pavairošana
labot šo sadaļuSalīdzinot ar citu Latvijā audzējamo šķirņu govīm, Latvijas brūnajai ir labāki atražošanas rādītāji. No 100 Latvijas brūnās šķirnes govīm tiek iegūti 86 teļi, kas ir par 1–6 teļiem vairāk nekā no citām sarkanajām šķirnēm un par 14 teļiem vairāk nekā no melnraibajām govīm.[1] Latvijas brūnajai ir labas apaugļošanās spējas. Grūsnības sasniegšanai ir nepieciešami vidēji 1,6 sēklojumi, kas ir ap 50% mazāk nekā citām piena šķirnēm Latvijā. Latvijas brūnajām govīm pamatā ir vieglas, neapgrūtinātas dzemdības.[1]
Latvijas brūno govju šķirne sastāv no trīs atsevišķām dzīvnieku izcelsmes līnijām- Potrimpi, Ullori un Odini. Tā kā tīršķirnes dzīvnieku skaits ir palicis ievērojami mazs, ar kuru jāveic dzīvnieku atražošana un pavairošana, pieļaujams izmantot arī tos Latvijas brūnās šķirnes dzīvniekus, kas satur radnieciskās Dānijas sarkanās un Angleras šķirnes asins piejaukumu ne vairāk par 40%. Citu šķirņu izmantošana nav pieļaujama.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 «Latvijas brūnā govju šķirne». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 12. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 15. februārī.
- ↑ «Pārraudzības rezultāti par 2002.gadu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 7. martā.
- ↑ 3,0 3,1 Godam nes Latvijas vārdu: Latvijas brūnā govs
- ↑ 4,0 4,1 Latvijas govju šķirņu izveidošana
- ↑ Ciltsdarba nozīme piena lopkopībā Latvijā[novecojusi saite]
- ↑ 6,0 6,1 Latvijas brūnā[novecojusi saite]
- ↑ Latvijas brūnās govju šķirnes ģenētisko resursu saglabāšana
- ↑ Latvijas mājdzīvnieku vietējo šķirņu ģenētiskie resursi[novecojusi saite]
- ↑ Šķirnes saglabāšanas mērķi[novecojusi saite]