Latviešu valodas minimālie pāri pēc intonācijas
Latviešu valodas minimālie pāri pēc intonācijas ir vārdi, kuru vienīgā šķirējpazīme (ārpus konteksta) ir to intonācija.
Dažādos latviešu valodas paveidos viena no trīs literārās latviešu valodas intonācijām tiek sinkretizēta ar kādu citu. Rīgā krītošā intonācija parasti tiek sinkretizēta ar lauzto (Latgalē savukārt stieptā tiek sinkretizēta ar krītošo). Rīgas izruna kā de facto latviešu valodas standarts norādīta atsevišķi.
Sarakstā ir uzskaitītas lielākoties tikai lemmas, homoformas (piemēram, vę̃lu "es vēlu"; vę̂lu "ne agri") ir dotas tikai atsevišķos gadījumos.
Vārds | Paskaidrojums | Literārā latviešu valoda[1] |
Rīgas latviešu valoda |
Rīgas izruna |
---|---|---|---|---|
auksts | aũksts | aũksts | ||
augsts | aûksts | aûksts | ||
aust | par sauli | àust | aũst | |
aust | par audumu | aûst | aûst | |
aušana | par sauli | àu[šš]ana | aũ[šš]ana | |
aušana | kurpju | àušana | aûšana | |
aušana | par audumu | aû[šš]ana | aû[šš]ana | |
dzīt | dzīt prom | dzĩt | dzĩt/dzît | |
dzīt | skūt | dzĩt | dzĩt/dzît | |
dzīt | par brūci | dzît | dzît | |
gāze | vielas stāvoklis | gãze | gãze | |
gāze | lietus | gâze | gâze | |
griezt | apkārt | griẽst | griẽst | |
griezt | ar šķērēm | griêst | griêst | |
griešana | apkārt | griẽ[šš]ana | griẽ[šš]ana | |
griešana | ar šķērēm | griê[šš]ana | griê[šš]ana | |
irt | airēt | ir̂t | ir̂t | |
irt | par audumu | ir̃t | ir̃t | |
loks | sīpolloks | luõks | luõks | |
loks | lokšaušanas | lùoks | luõks | |
logs | luôks | luôks | ||
plāns | rīcības plāns | plãns | plãns | |
plāns | tāds, kas nav biezs | plâns | plâns | |
rīt | ēdienu | rĩt | rĩt | |
rīt | rītdien | rît | rît | |
tā | vīr. dz. objekta (ģen.) | tã | tã | |
tā | siev. dz. objekts | tà | tã | |
tā | tādā veidā | tâ | tâ | |
zāle | telpa | zãle | zãle | |
zāle | veģetācija | zâle | zâle | |
zāles | medikamenti | zàles | zâles |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 1992. ISBN 5401004117.