Latgales Kultūrvēstures muzejs

muzejs Latvijā

Latgales Kultūrvēstures muzejs (LKM) atrodas Rēzeknes pilsētas centrā, Atbrīvošanas alejā 102.[4] 2018. gadā bija trešais apmeklētākais muzejs Latgalē (17 216 reizes).[2]

Latgales Kultūrvēstures muzejs
Dibināts 1959
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Rēzekne, Latvija
Tips novadpētniecības muzejs
Kolekcija 63 500 vienības[1]
Apmeklētāji 17 216 (2018)[2]
Direktors Anastasija Strauta[3]
Īpašnieks Rēzeknes dome
Sabiedriskais
transports
1 - 21
Mājaslapa www.rezekne.lv/muzejs

Vēsture labot šo sadaļu

Ēkā, kas atrodas Atbrīvošanas alejā 102, muzejs atradies jau kopš 20. gadsimta 30. gadiem, taču kultūrvēstures muzejs dibināts tikai 1959. gadā kā Ludzas novadpētniecības muzeja filiāle. 1960. gadā tas uzsāka patstāvīgu darbību kā Rēzeknes Novadpētniecības muzejs. Šajā laikā muzejā parādījās pirmā ekspozīcija. 1989. gadā tā apmeklētājiem tika atvērta lasītava, bet 1990. gadā, mainoties krājuma kolekciju saturam un raksturam, tas tika pārdēvēts par Latgales Kultūrvēstures muzeju. 1996. gadā blakus vecajai muzeja ēkai ekspluatācijā tika nodota jauna, trīsstāvīga ēka, kur tika izvietots LKM Izstāžu nams. Pēc 2010. gada muzeja rekonstrukcijas, kas tika veikta ar ERAF un Rēzeknes pilsētas domes finansiālo atbalstu, muzeja vecais korpuss un izstāžu nams tika apvienots vienā korpusā, starp tiem uzbūvējot piebūvi (tajā atrodas administrācija, lifts, tualetes un izstāžu zāles), kā arī notika vispārēji rekonstrukcijas darbi abās līdzšinējās ēkās.[5]

Ārējās saites labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 21. februārī. Skatīts: 2013. gada 3. jūnijā.
  2. 2,0 2,1 «Pērn apmeklētākais muzejs Latvijā bijis Turaidas muzejrezervāts». www.lsm.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-14. Skatīts: 2019-05-15.
  3. «anazana.com». www.anazana.com.
  4. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 3. jūnijā.
  5. «Latgales Kultūrvēstures muzejs – Rēzekne – pilsēta Latgales sirdī».