Lata apgrozības naudas zīmes

Lata apgrozības naudas zīmes ir lata banknotes un monētas, kas laistas apgrozībā un izmantotas kā maksāšanas līdzeklis. Bez neierobežotas tirāžas naudas zīmēm, apgrozībā laistas arī Latvijas Republikas 75. jubilejai veltītas monētas un viena lata monētas ar īpašu dizainu ierobežotā tirāžā.

Attēls Vērtība Apraksts Izlaišanas gadi
Averss Reverss Pamatkrāsa Averss Reverss
    5 lati Zaļa Ozols uz ornamentāla saulīšu motīva fona Kokā griezta saulītes ornamenta attēls uz sprēslīcas motīva fona 1992, 1996, 2001
2006, 2007, 2009
    10 latu Violeta Daugava Stopa šķēršu sakta ar saktas ornamentiem fonā 1992, 2000, 2008
    20 latu Brūna Senas latviešu sētas daļa Dreļļu audums 1992, 2004, 2007
2009
    50 latu Zila Buru kuģis uz viduslaiku Rīgas nocietinājumu plāna fona Rīgas vēsturiskais mazais ģerbonis (divas sakrustotas atslēgas ar krustu virs tām) uz viduslaiku Rīgas pilsētas plāna fona 1992
    100 latu Sarkana Krišjānis Barons, fonā - latvju raksti Lielvārdes josta 1992, 2007
    500 latu Zeltaina Latviešu tautumeita, fonā - bronzas vainadziņa raksti Bronzas vainadziņa raksti 1992, 2008

Standarta apgrozības monētas

labot šo sadaļu
Attēls Vērtība Materiāls Izmērs Svars Kaltas Apraksts
  1 santīms
kaparota dzelzs
15,65 mm
1,60 g
1992, 1997, 2003, 2005, 2007, 2008 Averss - Latvijas mazais ģerbonis, ap kuru lokveidā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, bet zem tā kalšanas gads. Reverss - nominālvērtība, kurai abās pusēs izvietotas etnogrāfiskas saulītes, kuras monētas augšdaļā savieno pieci pusloki, kas simbolizē darba cēlienu, bet monētas apakšdaļā puslokā norādīts naudas vienības nosaukums. Monētas josta ir gluda.
  2 santīmi
kaparota dzelzs
17,00 mm
1,90 g
1992, 2000, 2006, 2007, 2009
  5 santīmi
vara, niķeļa un cinka sakausējums
18,50 mm
2,50 g
1992, 2006, 2007, 2009
  10 santīmu
vara, niķeļa un cinka sakausējums
19,90 mm
3,25 g
1992, 2008
  20 santīmu
vara, niķeļa un cinka sakausējums
21,50 mm
4,00 g
1992, 2007, 2009
  50 santīmu
vara un niķeļa sakausējums
18,80 mm
3,50 g
1992, 2007, 2009 Averss - Latvijas mazais ģerbonis, ap kuru lokveidā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, bet zem tā kalšanas gads. Reverss - priedes stāds, kas simbolizē Latvijas mežus, zem tā horizontāla dalījuma līnija un uzraksts ar nominālvērtību. Monētas josta ir vertikāli rievota.
  1 lats
vara un niķeļa sakausējums
21,75 mm
4,80 g
1992, 2007, 2008 Averss - Latvijas lielais ģerbonis, zem kura norādīts kalšanas gads, monētas augšpusē puslokā uzraksts LATVIJAS, bet apakšpusē - REPUBLIKA. Reverss - lasis, kas simbolizē Latvijas ūdeņus, lēcienā virs ūdens no kreisās uz labo pusi, zem tā uzraksts ar nominālvērtību. Uz monētas jostas ir divi uzraksti LATVIJAS BANKA, kas atdalīti ar rombveida punktiem.
  2 lati
vara un niķeļa sakausējums
24,33
6 g
1992 Averss - Latvijas lielais ģerbonis, zem kura norādīts kalšanas gads, monētas augšpusē puslokā uzraksts LATVIJAS, bet apakšpusē - REPUBLIKA. Reverss - govs, kas simbolizē Latvijas laukus, sānskatā no labās puses, zem tās uzraksts ar nominālvērtību. Uz monētas jostas ir divi uzraksti LATVIJAS BANKA, kas atdalīti ar rombveida punktiem.


Šīs monētas tiek pakāpeniski aizstātas ar bimetāla monētām, jo tās kļuva pārāk populāras viltotāju vidū.[1]

  2 lati
vara, cinka un niķeļa sakausējums,
(vara un niķeļa sakausējums)
26,30 mm
(18.21 mm)
9,50 g
(4,50 g, 5,00 g)
1999, 2003, 2009 Averss - Centrālajā aplī Latvijas lielais ģerbonis, uz ārējā gredzena augšdaļā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, bet apakšdaļā - ar punktiem atdalīts gadskaitlis 1999, 2003 vai 2009. Reverss - centrālā apļa augšdaļā attēlota govs, kurai fonā esošie mākoņi un zāle savieno monētas centrālo daļu un gredzenu, zem tās nominālvērtības uzraksts: centrālajā daļā skaitlis 2, bet uz gredzena - LATI. Monētas josta ir vertikāli rievota, uz tās ir divi ar punktiem atdalīti uzraksti LATVIJAS BANKA.

Investīciju zelta 100 latu monēta

labot šo sadaļu
Attēls Vērtība Materiāls Izmērs Svars Kaltas Apraksts
  100 lati
999° zelts
24,00 mm
16,2 g
1998 Averss - Latvijas lielais ģerbonis, zem kura norādīts kalšanas gads, monētas augšpusē puslokā uzraksts LATVIJAS, bet apakšpusē - REPUBLIKA. Reverss - nominālvērtība un attīstību simbolizējošs nenoslēgts aplis. Monētas lejasdaļā pa labi puslokā monētas svara un raudzes apliecinājums. Uz monētas jostas pamīšus kārtoti trīs gludi un trīs vertikāli rievoti posmi.

Kalta kā apgrozības monēta, kuras zelta vērtība kalšanas brīdī atbilda nominālvērtībai. Tādējādi, zelta cenai mainoties, monētai ir divas iespējamas vērtības - nominālvērtība un tajās esošā zelta vērtība. No 1998. gada līdz 2012. gadam zelta cena ir ievērojami cēlusies un šīs monētas apgrozībā nonāk reti.

Jubilejas monētas

labot šo sadaļu

Kaltas 1993. gadā, atzīmējot Latvijas Republikas 75 gadu jubileju. Tās ir pirmās Latvijas vēsturē kaltās piemiņas monētas, taču, atšķirībā no citām piemiņas monētām, tām 1997. gadā tika noteikts apgrozības monētu statuss.

Attēls Vērtība Materiāls Izmērs Svars
   2 lati
vara un niķeļa sakausējums
24,35 mm
6 g
   10 lati
sudrabs, 925. raudze
36,07 mm
25,175 g
   100 lati
zelts, 583.3 raudze
27,00 mm
13,338 g

Īpašā dizaina vienlatnieki

labot šo sadaļu

Īpašā dizaina vienlatnieki no parastajām viena lata apgrozības monētām ar lasi atšķiras ar reversa zīmējumu. Turklāt tās paredzēts kalt tikai vienu reizi, tādējādi ierobežojot to skaitu.

Attēls Izlaiduma gads Tirāža Apraksts
  2001 250 000 Stārķis
  2003 250 000 Skudra
  2004 500 000 Sēne
  2004 500 000 Sprīdītis
  2005 500 000 Pētergailis
  2005 500 000 Kliņģeris
  2006 500 000 Jāņu vainags
  2006 1 000 000 Čiekurs
  2007 1 000 000 Pūces sakta
  2007 1 000 000 Sniegavīrs
  2008 1 000 000 Ūdensroze
  2008 1 000 000 Skursteņslauķis
  2009 1 000 000 Nameja gredzens
  2009 1 000 000 Eglīte
  2010 1 000 000 Krupis
  2010 500 000 Pakavs
  2010 500 000 Pakavs
  2011 1 000 000 Alus kauss
  2011 1 000 000 Piparkūku sirds
  2012 1 000 000 Ezis
  2012 1 000 000 Ziemassvētku zvaniņi
  2013 1 000 000 Kokle
  2013 500 000 Paritātes monēta