Laimes hormoni
Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Laimes hormoni" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Šim rakstam nav ievada vai ievadā nav definīcijas. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, uzrakstot skaidru apskatītā subjekta definīciju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šajā rakstā nav saišu uz līdzīgiem rakstiem citu valodu Vikipēdijās. Lūdzu, palīdzi tās pievienot. Ja līdzīgu rakstu nav, šo veidni var noņemt. |
No zinātniskā viedokļa cilvēka labsajūta ir izskaidrojama kā smadzeņu darbības rezultāts, kuru palīdz izjust pareiza un līdzsvarota hormonu darbība. Zinātniski pierādīta ir vairāku hormonu ietekme uz cilvēka labsajūtu, tāpēc daži no tiem ieguvuši laimes hormonu statusu. Serotonīns ir visbiežāk pieminētais, taču labsajūtu ietekmē arī tādi hormoni kā dopamīns, adrenalīns, melatonīns, oksitocīns un endorfīni. Hormoni kopumā būtiski ietekmē dažādus veselībai un attīstībai nozīmīgus procesus, piemēram, augšanu, vielmaiņu, vairošanos un emocijas.
Hormonu veidošanās labot šo sadaļu
Hormoni cilvēkam veidojas dažādos sekrēcijas dziedzeros, centrālajā nervu sistēmā - gan epifīzē un hipotalāmā (smadzenēs), gan perifērās nervu sistēmas ganglijos, piemēram, virsnieru serdē. Daudzi no šiem ķīmiskajiem savienojumiem darbojas arī kā neiromediatori, kuru funkcijas ir pārsūtīt impulsus starp nervu šūnām. Attiecīgi tā dēvētie laimes hormoni rūpējas par to, lai cilvēks sasniegtu laimes izjūtu.
Fizisko aktivitāšu ietekme uz hormonu darbību labot šo sadaļu
Viens no visvienkāršākajiem risinājumiem, kas palīdz stimulēt, regulēt un līdzsvarot laimes hormonu darbību, ir fiziskas aktivitātes. Tās veicot, tiek stimulēti hormonu darbības procesi smadzenēs un visā organismā, tādējādi cilvēks jūtas laimīgs un gandarīts, tiek izdalīts adrenalīns, kas veicina pašapziņas celšanos, endorfīni un enkefalīns - dabiskie opiāti, kuri ne tikai palīdz tikt galā ar ikdienas stresu, bet arī mazina baiļu un sāpju sajūtu. Sportošana normalizē arī stresa hormona kortizola daudzumu organismā, kas paaugstina asinsspiedienu, ietekmē glikozes līmeni asinīs un vājina imunitāti.
Ēšanas ietekme uz hormonu darbību labot šo sadaļu
Laimes hormonus un to darbību stimulējošas vielas var iegūt arī ar uzturu. Piemēram, melatonīns ir sastopams banānos, ķiršos, kukurūzā, tomātos, rīsos, ingverā un citos pārtikas produktos. Ir veikti arī dažādi pētījumi Vorikas Universitātē Lielbritānijā, kuros noskaidrots, ka vislaimīgākie ir cilvēki, kas dienā apēd vismaz septiņas dažādas augļu un dārzeņu porcijas (vienā porcijā 80 gramu).
Laimes hormoniem ar uzturu ir cieša saistība. Piemēram, serotonīns nodrošina pareizu apetītes regulāciju, jo rada sāta sajūtu, savukārt garšīgs un īpaši patīkams ēdiens var izraisīt gandarījuma sajūtu, kas rodas dopamīna iedarbībā.
Laimes hormonu ietekme uz cilvēka organismu labot šo sadaļu
| Laimes hormons | Kur rodas? | Ko ietekmē? | Kā veicināt? |
|---|---|---|---|
| Dopamīns | To sintezē nervu šūnas
vairākos smadzeņu apgabalos |
Izjūtas - gandarījums, bauda, motivācija. Tā iedarbībā cilvēks veido asociācijas, dopamīns uzlabo ilgtermiņa atmiņu |
Jaunu mērķu izvirzīšana un virzība uz tiem |
| Serotonīns | Centrālajā nervu sistēmā un trombocīdos | Regulē cilvēka garastāvokli, ietekmē miegu, apetīti,
termoregulāciju |
Cilvēkam ikdienā nepieciešama pozitīva pieredze,
atrašanās dabiskā dienas gaismā, fiziskas aktivitātes, vitamīniem un ogļhidrātiem bagāts uzturs |
| Oksitocīns | Veidojas hipotalāmā, kas ir iekšējās sekrēcijas
dziedzeris smadzenēs |
Tā ietekme ir vērojama dzemdību un mātes piena
laikā. Tas palīdz samazināt asinsspiedienu un citas stresam raksturīgas reakcijas. Oksitocīns veicina attiecību veidošanos un savstarpējo uzticēšanos, kā arī spēj nomākt smadzeņu daļas, kas atbild par baiļu veidošanos |
Patīkami pieskārieni, acu kontakts, masāža, sportiskas aktivitātes veicina hormona izdalīšanos |
| Melatonīns | Veidojas epifīzē, kas ir viens no iekšējās sekrēcijas dziedzeriem smadzenēs | Tas regulē organisma aktivitātes ritmu atbilstoši tumsas un gaismas
ciklam. Melatonīns darbojas kā antioksidants un veicina imūnsistēmas darbību. |
Pietiekami ilgs miegs diennakts tumšajā laikā |
Ārējās saites labot šo sadaļu
Fiziskās aktivitātes un hormonu darbība Fakti par hormoniem
- https://web.archive.org/web/20171223110636/http://www.rigabrain.com/blog/2013/08/14/5-hormoni-kas-padara-laimigaku/
- https://web.archive.org/web/20170426180121/http://apollo.tvnet.lv/zinas/dieta-pret-depresiju/378517
- https://web.archive.org/web/20170124205831/http://www.la.lv/endokrinie-dziedzeri/
- Žurnāls "Ilustrētā Zinātnē", Rudens 2013(18), Laimes ķīmija tuvplānā, 18.lpp.
- Sāra Gotfrīda "Hormonu dziedniecība"