"Līs lietutiņš maigs" (angļu: There Will Come Soft Rains) ir Reja Bredberija postapokaliptiskā žanrā sarakstīts stāsts no cikla "Marsiešu hronikas". Tas pirmoreiz tika publicēts žurnālā Collier 1950. gada 6. maijā. Vēlāk tajā pašā gadā stāsts tika iekļauts Bredberija grāmatā “Marsiešu hronikas”. Tiek uzskatīts par vienu no slavenākajiem zinātniskās fantastikas stāstiem. Stāsta darbība norisinās Alendeilā Kalifornijā no 1985. gada 4. līdz 5. augustam (vēlākā izdevumā tika norādīts 2026. gads).[1] Stāsta nosaukums nāk no Sāras Tīsdeilas (Sara Teasdale, 1884-1933) tāda paša nosaukuma dzejoļa, kas citēts šajā stāstā.

Līs lietutiņš maigs
(stāsts no krājuma "Marsiešu hronikas")
Autors(-i) Rejs Bredberijs
Oriģinālais
nosaukums
There Will Come Soft Rains
Tulkotājs Maija Andersone
Inese Veide
Valsts ASV
Valoda angļu
Žanrs(-i) zinātniskā fantastika
Izdevējs Doubleday
latviski: Zinātne (1967)
Zvaigzne ABC (2010)
Izdota 1950
Izdota latviski 1967, 2010

Ir notikusi katastrofa — pilsētu iznīcinājis kodolsprādziens, visi tās iedzīvotāji gājuši bojā. Taču vienīgajā mājā, kas brīnumainā kārtā saglabājusies, turpinās vienmērīga un pastāvīga dienas kārtība — mājas automātiskās sistēmas gatavo brokastis, uzkopj māju, uzklāj gultas, mazgā traukus, uzrunā cilvēkus, nezinādamas, ka mājas saimnieku vairs nav, vienīgais atgādinājums par viņiem ir baltas ēnas uz vienas no mājas sienām, kas nomelnējusi no spēcīga uzliesmojuma.[2] Saimnieku vairs nav, bet māja vienalga cenšas saglabāt viņu mieru, aizverot logu slēģus, lai aizbiedētu pie loga pielidojušu nejauši izdzīvojušu putnu bariņu. Divpadsmitos dienā pie mājas ar pēdējiem spēkiem pievelkas suns. Dzīvnieks tiek atpazīts kā ģimenes mīlulis un ielaists, bet drīz pēc tam nobeidzas. Māja automātiski atbrīvojas no ķermeņa. Suns ir vienīgais stāsta personāžs, kurš kādu laiku vēl ir dzīvs. Vakarā automāts, nesaņēmis saimnieces atbildi, kādu dzejoli viņa vēlētos noklausīties, deklamē tās iemīļoto Sāras Tīsdeilas "Līs lietutiņš maigs".

Pulksten desmitos vakarā vēja brāzma virtuves logā ietriec koka zaru, uz plīts izlīst tīrīšanas šķidrums, izraisot ugunsgrēka izcelšanos. Māja brīdina iemītniekus iziet no ēkas un mēģina aizvērt durvis, lai ierobežotu liesmu izplatību. Māja mēģina cīnīties ar uguni, taču tās ūdens rezervuāri ir iztukšoti pēc vairākām ēdienu gatavošanas un tīrīšanas dienām bez papildināšanas. Uguns izplatās pa visu māju, iznīcinot visu, kas palicis no vecās dzīves. Nākamās dienas radioaktīvajā rītausmā ir atlikusi tikai viena siena — tā pati siena, uz kuras palikušas ģimenes ēnas. No tās skan balss, kas bez gala atkārto "Šodien ir 2026. gada 5 augusts, šodien ir 2026. gada 5 augusts ..."

  • Postapokaliptskajā datorspēlē Fallout 3 vienā no vietām var atrast pamestu māju ar robotu, kas joprojām uzticīgi kalpo saviem sen mirušajiem saimniekiem. Ja tam palūdz lasīt dzeju bērniem, robots nolasīs: "Līs lietutiņš maigs". Zīmē, kas atrodas uz mājas sienas, var izlasīt, ka māja, tāpat kā Bredberija stāstā, piederējusi Maklelanu ģimenei. Aiz mājas vāļājas suņa mirstīgās atliekas.
  • Stāsts apraksta bērnu istabu ar ekrāniem pa visām sienām. Līdzīga istaba aprakstīta Bredberija stāstā "Velda" (pēc šī stāsta ir uzņemta filma). Sienas-ekrāni bija arī dzīvojamā istabā Bredberija romānā "451 grāds pēc Fārenheita".
  1. There are three locations called Allendale, California. It is not clear which of them Bradbury had in mind.
  2. Bradbury, Ray. "August 2026: There Will Come Soft Rains." The Story and Its Writer. Ed. Ann Charters. New York: Bedford/ St. Martin's, 2011. 116-121. Print.

Ārējās saites

labot šo sadaļu