Lībijas pilsoņu karš (no 2014)
Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
Lībijas pilsoņu karš kopš 2014. gada jeb Otrais Lībijas pilsoņu karš ir 2011. gada Lībijas pilsoņu kara turpinājums Lībijā, kas sākās 2014. gada maijā.
| Otrais Lībijas pilsoņu karš | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Lībijas pilsoņu kara | |||||||
 Pašreizējā militārā situācija: Lībijas parlamenta (Tubrukas valdības) un Nacionālās Lībijas armijas kontrolē ANO atbalstītās Nacionālās Saskaņas valdības kontrolē Lokālo militāro klanu kontrolē
| |||||||
| |||||||
Vēsture
labot šo sadaļuPēc Muammara Kadāfi valdības gāšanas 2011. gada nogalē pakāpeniski atjaunojās sadursmes starp jaunajai varai nelojālo klanu zemessardzi un jaunās valdības spēkiem. 2012. gada 23. janvārī gāztajam režīmam uzticīgās vienības pēc 4 stundu ilgām ielu kaujām ieņēma Benivalidu (175 km uz dienvidaustrumiem no Tripoles), piespiežot atkāpties 28. kājnieku brigādes spēkus un pārņēma varu pilsētā un tās apkaimē.[1]
2014. gada maijā atsākās plaša karadarbība starp Lībijas valdības spēkiem un islāmistu nemierniekiem, kas 2014. gada jūlijā sāka uzbrukumu galvaspilsētai Tripolei.[2] 2014. gada 25. jūnijā ievēlētais Lībijas parlaments pārcēla savas sanāksmes uz Tubrukas pilsētu, kas atrodas starp Bengāzī un Ēģiptes robežu.[3] Konfliktā iesaistījās arī Islāma valsts kaujinieki, kas ieguva kontroli teritorijās ap Sirtas pilsētu Lībijas vidienē.
2015. gada septembrī Tubrukas valdībai lojālie spēki ģenerāļa Halīfas Haftara vadībā sāka uzbrukumus radikālajiem islāmistiem Bengāzī pilsētā. ANO centās panākt vienošanos par mieru starp Lībijas starptautiski atzīto valdību Tubrukā un islāmistiem tuvo valdību Tripolē.[4] Līdz 2016. gada septembrim ģenerāļa Haftara Nacionālās Lībijas armijas spēkiem, kuru atbalstīja ASV, Francijas un Lielbritānijas militārie padomnieki un specvienības, izdevās pārņemt savā kontrolē lielu Bengāzī daļu.[5]
No 2016. gada augusta līdz decembrim ASV kara aviācija veica uzlidojumus "Islāma valsts" kaujinieku ieņemtajai Sirtas pilsētai, līdz ANO atbalstītajai valdībai izdevās pārņemt šo pilsētu savā kontrolē.[6] Tikai 2017. gada maijā feldmaršala Halifa Haftara vadītā Austrumlībijas armija pilnīgi padzina ar grupējumu “Al-Qaida” saistītos kaujiniekus no Bengāzī,[7] tomēr pilsoņu karš Lībijā starp dažādiem militārajiem grupējumiem turpinājās. 2019. gada pavasarī Halifa Haftara armijas uzbrukumā galvaspilsētai Tripolei piedalījās arī Vāgnera grupas kaujinieki. [8] 2020. gadā Turcija nosūtīja karavīrus uz Lībiju, lai atbalstītu Nacionālās Saskaņas valdību Tripolē.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Джамахирия наносит ответный удар. - gazeta.ru 24.01.12.
- ↑ ASV evakuē savu vēstniecību Lībijā[novecojusi saite] LETA, 2014. gada 26. jūlijā
- ↑ AAE kara aviācija bombardējusi islāmistu pozīcijas Lībijā[novecojusi saite] sargs.lv, 2014. gada 26. augustā
- ↑ ANO sūtnis: Lībijā pabeigts miera līguma teksts Arhivēts 2016. gada 15. februārī, Wayback Machine vietnē. LETA, 2015. gada 22. septembrī
- ↑ AI: Lībijas Bengāzī pilsētā karadarbības dēļ iesprostoti simtiem civiliedzīvotāju Arhivēts 2016. gada 2. oktobrī, Wayback Machine vietnē. LETA/AP 2016. gada 30. septembrī
- ↑ ASV pārtrauc militāro operāciju Lībijā Aigars Smiltnieks lsm.lv, 2016. gada 21. decembrī
- ↑ No Lībijas pilsētas Bengazi padzen teroristus Aigars Smiltnieks lsm.lv, 2017. gada 9. maijā
- ↑ Eksperti: Putina režīms drīzumā varētu pārņemt «Vagner» funkcijas un biznesu Āfrikā lsm.lv 2023. gada 10. septembrī