Kristaps Pētersons
Kristaps Pētersons (dzimis 1982. gada 6. maijā Valmierā) ir latviešu komponists.[1]
| ||||||||
| ||||||||
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuMācījies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kontrabasa klasē pie Sergeja Brīnuma un kompozīcijas klasē pie Romualda Kalsona. 2005. gadā ieguvis bakalaura grādu, 2007. gadā maģistra grādu. Kopš 2005. gada K. Pētersons muzicē Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī.[2]
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- Tālivalža Ķeniņa balva (2007)
- Trešā vieta Latviešu oriģināloperu konkursā (ideja par operu “Mihails un Mihails spēlē šahu”), (2008)
- Žurnāla “Mūzikas saule” balva “Meža sanitārs” par skaņdarbu “Glenfiddich” (2008)
- Kompozīcija “Vega” nominēta laikraksta “Diena” Gada balvai kultūrā (2009)
- Pirmā vieta jauno komponistu kategorijā Starptautiskajā komponistu konkursā (The International Rostrum of Composers), kuru organizēja UNESCO, par skaņdarbu Twilight Chants (2010)
- Latvijas Lielā Mūzikas balva kategorijā “Gada iestudējums” par operu “Mihails un Mihails spēlē šahu” kopā ar rakstnieku Sergeju Timofejevu un režisoru Viesturu Meikšānu (2014)
- Vizuālās mākslas balva — Purvīša balva par darbu “Dziesma” kopā ar māksliniekiem Annu Salmani un Krišu Salmani (2017)
K. Pētersons komponē un aranžē partitūras kamerorķestrī “Kremerata Baltica”.
Skaņdarbi un aranžējumi
labot šo sadaļu- "Šahs" kamerorķestrim (2010)
- “Bartokāla etīde” kamerorķestrim un lentei (2017)
- Marģera Zariņa instrumentācija
- Četras japāņu miniatūras mecosoprānam un kameransamblim (2010) un mecosoprānam un kamerorķestrim (2021)
- ‘’π=3,14” perkusijām, diviem kontrabasiem un ierakstam (2020)’’
- “Mūzika” lielajam ansamblim (2021)
- Džoakīno Rosīni “Preludio religioso” stīgu nonett (2022)[3]
K. Pētersons ir piedalījies ar saviem skaņdarbiem festivālos Skaņu mežs, Arēna, Saxophonia, Rudens mūzika, Latvijas Jaunās mūzikas dienas un Introvertās mūzikas festivālā. Sadarbojies ar latviešu mūziķiem un komponistiem: Jautrīti Putniņu, Ievu Paršu, Oskaru Petrauski, Ivaru Bezprozvanovu, Andri Veismani, vokālo grupu “Putni” u.c.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Kristaps Pētersons | LMIC». www.lmic.lv. Skatīts: 2024-07-21.
- ↑ «Kristaps Pētersons | LMIC». www.lmic.lv.
- ↑ «Kristaps Pētersons». kremeratabaltica.com.
- ↑ «Kristaps Pētersons». www.opera.lv.