Kragujevaca
Kragujevaca (serbu: Крагујевац) ir pilsēta Serbijas centrālajā daļā, Šumadijas novada vēsturiskais centrs. Arhitektūrā saglabājusies jūgendstila apbūve.
Kragujevaca | |||
---|---|---|---|
Pilsēta | |||
Крагујевац | |||
| |||
Koordinātas: 44°00′40″N 20°54′40″E / 44.01111°N 20.91111°EKoordinātas: 44°00′40″N 20°54′40″E / 44.01111°N 20.91111°E | |||
Valsts | Serbija | ||
Reģions | Dienvidu un austrumu Serbija | ||
Dibināta | 1476. gadā | ||
Platība | |||
• Pilsēta | 835 km2 | ||
Augstums | 173 m | ||
Iedzīvotāji (2018)[1] | |||
• Pilsēta | 150 623 | ||
• blīvums | 180,6/km² | ||
• aglomerācija | 179 417 | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Mājaslapa |
www | ||
Kragujevaca Vikikrātuvē |
No 1818. līdz 1839. gadam Kragujevaca bija Serbijas galvaspilsēta. Šeit radās pirmā serbu universitāte (1838. gadā), ģimnāzija, grāmatspiestuve (abas 1833. gadā), teātris (1834. gadā), un šeit darbojušies daudzi serbu kultūras darbinieki.
Otrā pasaules kara laikā 1941. gada 20. oktobrī pilsētā notika Kragujevacas slaktiņš - pamatojoties uz nacistu izdoto rīkojumu - par katru nogalināto vācu kareivi nošaut 100 civiliedzīvotājus, tika nogalināti, pēc dažādām aplēsēm, no 2300 līdz 7000 pilsētas iedzīvotāju. 1953. gadā izveidots Šumarices memoriālais parks.
Līdz Dienvidslāvijas kariem Kragujevaca bija autobūves (Zastava) un militārās rūpniecības centrs, tomēr NATO bombardēšanas rezultātā vairums ražotņu ir sagrautas un pilsētā ir augsts bezdarba līmenis.
Cilvēki
labot šo sadaļuKragujevacā dzimuši:
- Predrags Džordževičs (Предраг Ђорђевић, 1972-) - futbolists
- Mihailo Obrenovičs (Кнез Михаило Обреновић, 1823-1868) - valdnieks
- Milans Obrenovičs (Кнез Милан Обреновић, 1819-1839) - valdnieks
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «UNdata | record view | City population by sex, city and city type» (angļu valoda). Q2265585. Skatīts: 17 decembris 2019.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kragujevaca.