Krīnijas (Crinum) ir daudzgadīgu lakstaugu ģints, kas pieder amariļļu dzimtai.[1]

Krīnijas
Crinum
Queen Emma Lily (Crinum augustum vai Crinum amabile var augustum)
Queen Emma Lily (Crinum augustum vai Crinum amabile var augustum)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaAsparāgu rinda (Asparagales)
DzimtaAmariļļu dzimta (Amaryllidaceae)
ĢintsKrīnijas (Crinum)
Krīnijas Vikikrātuvē

Nosaukums Crinum atvasināts no grieķu vārda krinon ("baltā lilija").[2][3]

Krīnijas izplatītas tropu un subtropu apgabalos Amerikā, Āfrikā, Āzijas dienvidos un Austrālijas ziemeļos.[3]

Daudzgadīgi lakstaugi ar sulīgām saknēm — sīpoliem. Lapas garas, šauras. To novietojums pamatā blīvās piezemes rozetēs. Ziedi parasti balti, sārti vai liegā aveņkrāsā. Vainaglapas lielas, putekšņlapas garas, izvirzītas ārpus vainaglapām.

Āzijas krīnija, kas plaši izplatīta dienvidaustrumu Āzijā, ir viena no lielākajām sīpolpuķu sugām, kas sasniedz līdz 2 metru augstumu. Crinum jagus aug ekvatoriālās Āfrikas lietus mežos, un tās ziedu aromāts atgādina vaniļas smaržu. Tā ir dārzkopju iecienīta suga, jo nav pakļauta sēnīšu slimībām, no kurām bieži cieš citas krīnijas.

Crinum baumii sastopama Namībijā un Zimbabvē. Tas ir neliels augs, kurš, saskaņā ar ģenētiskās analīzes datiem, ir tuvāks Ammocharis un Cybistetes ģintīm. Suga dabā reti sastopama, to apdraud rūpnieciska vākšana ārstniecības augu tirdzniecības vajadzībām. Visapdraudētākā ģints suga ir Maurīcijas krīnija.

Ģints aptver dažādus biotopus, sākot no lietus sezonā applūstošiem līdz tuksnešiem.

Vairākas Āfrikas krīnijas (vleis lilies), kā Kāpzemes zvaniņu krīnija (Crinum campanulatum), Namībijas Crinum paludosum un citas aug sezonālo peļķveida dīķu ieplakās. Tās masveidā uzzied tikai pēc lietus sezonas, kad izplaukst tūkstošiem ziedu. Savukārt sauso sezonu sīpols pavada miera stāvoklī izžuvušajā smilšaini duļķainajā gultnē.

 
Crinum penunculatum.
 
Crinum bulbispermum.

Saskaņā ar 2014. gada klasifikāciju, krīniju ģintij pieder 105 sugas.[4] Dažas no tām:

  • Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Normunds Priedītis. 2008. ISBN 978-9934-0-0829-0
  • Растения. Самая полная энциклопедия. Луиза Эббот, Анна-Лиза Эванс. 2004 Dorling Kindsley Limited; A Penguin Company. "Издательства Астрель", перев. с англ. 2006. ISBN 5-17-035343-X