Kopējais jeb vispārējais budžets ir uzņēmuma plāns, kurš tiek izstrādāts naudas vienībās. Visi budžeti ir savstarpēji saistīti, jo viena budžeta sagatavošana noved pie cita budžeta sagatavošanas. Visu budžetu izstrādes mērķis ir izveidot uzņēmuma vispārējo budžetu, kurā noteikti uzņēmējdarbības gala rezultāti budžeta periodam. Parasti, lietojot vārdu „budžets”, saprot tieši kopējo jeb vispārējo budžetu. Praksē uzņēmuma kopējā budžeta izstrādāšana ir garš un sarežģīts process, kas ietver atkārtotas dažādu uzņēmuma struktūrvienību vadītāju apspriedes un atbildīgo darbinieku tikšanās, lai saskaņotu sarežģītus jautājumus un atrisinātu domstarpības. Uzņēmuma budžetu līdz galīgai apstiprināšanai vairākkārt pārskata. Kā rezultāts budžetēšanas procesam ir plānotais peļņas vai zaudējumu aprēķins, plānotā bilance, naudas plūsmas plāns. Šie finanšu pārskati tika gatavoti, balstoties uz iepriekš sagatavotajiem funkcionālajiem budžetiem. Tādējādi šie finanšu pārskati attēlo rezultātus, kas varētu tikt sasniegti, ja visi funkcionālie budžeti tiešām izpildītos. Šādi sagatavoti pārskati ļauj vadībai noteikt, vai paredzamie rezultāti ir pieņemami, vai tieši otrādi nepieņemami. Ja rezultāti ir nepieņemami, vadībai ir iespējas mainīt un pilnveidot plānotos funkcionālos budžetus budžeta periodam sākoties. Piemēram, ja uzņēmuma vadība uzskata, ka plānotā peļņa nav pietiekami liela, varbūt ir jāpadomā par apjoma palielināšananu vai cenas paaugstināšanu. Protams, mainot atsevišķus funkcionālo budžetu posteņus, jāpārskata un jāmaina arī pārējie posteņi, kas mainās atkarībā no šī posteņa. Piemēram, ja tiek mainīts ražošanas apjoms, jāatceras, ka izmainīsies arī visas ar ražošanu saistītās izmaksas.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Raiborn C.A and others. Management Accounting. 3rd Edition – South – Western Collage Publishing, U.S.A., 1999. 779 pg