Kompetenču novērtēšana

Kompetenču novērtēšana notiek, izmantojot rīcības indikatorus. Rīcības indikators ir darbība vai darbību kopums, kuru iespējams novērot, kad persona sekmīgi izmanto attiecīgo kompetenci. Kompetences novērtē, salīdzinot rīcības indikatorus - vēlamās rīcības izpausmes - ar reālajām, darbinieka demonstrētajām rīcības izpausmēm. ^[1]

Kompetenču novērtēšanas metodes

Biežāk izmantotās kompetenču novērtēšanas metodes ir testi, kompetenču intervija, vadītāja vērtējums un 360 (180) grādu novērtēšana.

Testi

Ar testu palīdzību var iegūt informāciju par lielu skaitu dažādu personai piemītošu kompetenču, tāpēc parasti kompetenču novērtēšanas testā ir daudz jautājumu, lai iegūtu pieteikamu daudzumu informācijas par katru no kompetencēm. Lai kompetenču testa rezultāti būtu uzticami (valīdi), svarīgi ievērot šādus nosacījumus:
• testam jābūt korekti standartizētam un adaptētam;
• testa instrukcija jāsniedz precīzi;
• jāievēro testa veikšanas apstākļiem izvirzītās prasības;
• testa rezultātu interpretācija jāveic profesionālam vērtētājam.

Kompetenču intervija

Kompetenču intervija ir metode, kura pēc būtības ir līdzīga uzvedības intervijai. Tajā ar specifisku jautājumu sēriju palīdzību intervētājs iegūst informāciju par personai raksturīgo rīcību dažādās, parasti ar profesionālo darbību saistītās situācijas. Kompetenču intervijas veikt un rezultātus interpretēt drīkst tikai apmācīts un profesionāls intervētājs.

Vadītāja vērtējums

Darbinieka kompetences var novērtēt arī tā vadītājs, sniedzot izvērtējumu atbilstoši kompetenču aprakstiem jeb rīcības indikatoriem. Vērtēšanas procesā vadītājs salīdzina reālo darba izpildi ar vēlamajām kompetenču izpausmēm un sniedz savu vērtējumu atbilstoši vērtēšanas skalai. Vadītāja vērtējuma svarīgākā sadaļa ir tā pamatojums, kas to argumentē un paskaidro. Līdzīgā veidā savas kompetences var novērtēt arī pats darbinieks.

360 un 180 grādu novērtēšana

360 grādu novērtēšana ir metode, kurā viedokli par vērtējamās personas kompetencēm, atbildot uz konkrētiem jautājumiem, sniedz tā vadītājs, padotie, kolēģi un klienti. 360 grādu vērtēšanu izmanto tikai vadītāju kompetenču novērtēšanai. Darbinieku, kuriem nav padoto, novērtēšanai līdzīgā veidā izmanto 180 grādu novērtēšanas pieeju, kurā darbinieka kompetences novērtē vadītājs un kolēģi.

Atsauces

↑ Dubois D.D. Competency-Based Human Resource Management / Rothwell, W.J. – Palo Alto, Davies – Black Publishing, 2004, p. 291, pp. 19-20.

Skatīt arī

Kompetenču pieeja
Kompetenču modelis
Komunikatīvās kompetences

[1] Dubois D.D. Competency-Based Human Resource Management / Rothwell, W.J. – Palo Alto, Davies – Black Publishing, 2004, p. 291, pp. 19-20.

[1]