Kolombo (singāļu: කොළඹ, izrunā [ˈkoləmbə]; tamilu: கொழும்பு) ir Šrilankas lielākā pilsēta un tirdzniecības galvaspilsēta. Faktiskā Šrilankas galvaspilsēta ir Kolombo piepilsēta Kote. Kolombo atrodas valsts rietumu pusē Indijas okeāna krastā. Kolombo ir rosīga pilsēta ar mūsdienu dzīves un koloniālā laikmeta sajaukumu. 2001. gadā pilsētas iedzīvotāju skaits bija 647 100, bet tās platība ir 37,31 km².

Kolombo
pilsēta
කොළඹ
கொழும்பு
Kolombo
Karogs: Kolombo
Karogs
Emblēma: Kolombo
Emblēma
Kolombo (Šrilanka)
Kolombo
Kolombo
Koordinātas: 6°56′04″N 79°50′34″E / 6.93444°N 79.84278°E / 6.93444; 79.84278Koordinātas: 6°56′04″N 79°50′34″E / 6.93444°N 79.84278°E / 6.93444; 79.84278
Valsts Valsts karogs: Šrilanka Šrilanka
Province Rietumu province
Apgabals Kolombo apgabals
Platība
 • pilsēta 37,31 km2
 • aglomerācija 3 684 km2
Augstums 1 m
Iedzīvotāji (2011)
 • pilsēta 752 993
 • blīvums 20 182,1/km²
 • urbānā teritorija 2 323 826
 • aglomerācija 5 648 000
Laika josla UTC +5:30
Mājaslapa colombo.mc.gov.lk
Kolombo Vikikrātuvē

Par konkrētu šīs pilsētas dibināšanas gadu nekādu ziņu nav, jo daudzu gadsimtu laikā tās izdevīgā atrašanās vieta ir bijusi tirgotāju iekārots mērķis. Mūsu ēras 5. gadsimtā pie Kelani upes ietekas Indijas okeānā izveidojusies osta. Arī pilsētas nosaukuma vēsturiskā izcelsme nav skaidra: 5. gadsimtā tirgotāji ostu dēvējuši par Kotte, vēlākajos gadsimtos paŗādās nosaukums: Kolon Thota; slavenais arābu ceļotājs Ibn Batuta, apmeklēdams šo pilsētu, to saucis par Kalanpu, bet par Kolombo pilsētu nodēvējuši portugāļu jūras braucēji 1505. gadā. Par Kolombo nonākšanu dažādu lielvalstu kolonijas statusā vēsta angļu, holandiešu, portugālu celtas ēkas, budistu, hinduistu tempļi un mošejas.

Sākotnēji Kolombo bijusi kā senās Šrilankas karalistes Kotes galvaspilsēta, bet Kolombo atpazīstamība un reizē arī koloniālisms aizsākās 16. gadsimtā, kad karalis Parakramabahu VIII sniedza palīdzību vētrā cietušajiem portugāļu jūrniekiem un apdāvināja viņus ar Šrilankai raksturīgajiem suvenīriem - kanēli, ziloņkaula izstrādājumiem, dārgakmeņiem. Pēc kāda laika portugāļi panāca vienošanos par nocietinātas ostas izbūvi Kolombo un arī atļauju izmantot kanēļkoka audzes piekrastē. Vēlāk Kolombo apvidū izveidojās veselas trīs karalistes, jo Kotes karalistē pastiprinājās mantinieku savstarpējā cīņa par varu, nesaskaņas savā labā izmantoja kolonizatori un kopš 1580. gada vara nonāca portugāļu rokās. Salas Austrumu daļā, izmantojot situāciju, bija ieradušies holandiešu tirgotāji, kas piedāvāja palīdzību portugāļu padzīšanai no salas. Nākamo gadsimtu laikā holandieši pamazām ieņēma portugāļu vietu gan tirdzniecībā, gan salas kolonizācijā un, padzenot portugāļus, aizsāka viņu celto nocietinājumu un ēku pārbūvi un paplašināšanu. 1798. gadā vara nonāca angļu pārziņā,1802. gadā Kolombo tika pasludināta par Ceilonas galvaspilsētu, aizsākās nākamā pilsētas pārbūve.

Mūsdienās Kolombo administratīvais iedalījums ir vienkāršs - tajā izmantoti kārtas numuri 1 - 15, Mūsdienās Kolombo raksturīgs aktīvs celtniecības darbs, ārvalstu banku piešķirtie kredīti nekustamo īpašumu jomā, jauni investīciju projekti, jauna ostas paplašināšanās, ķīniešu viesstrādnieki, mazo ēku nojaukšanas process un to vietā uzceltie finanšu centra un Ceilonas Bankas augstceltņu torņi. Vēsturiskais mantojums saglabājies 1826. gadā būvētajā Lielās mošejas ēkā, kura vairākkārtīgi pārbūvēta. Britu kolonizācijas laikā uzcelta Džamulalfaras mošeja. Pilsētas teritorijā atrodas vairāki hinduistu tempļi - Sri Shiva Subramania Swami, par eiropiešu kolonizatoriem liecina holandiešu celtā Vulvendāles baznīca ar holandiešu laika iekšējo interjeru. Kolombo apskatāma Sv. Antonija katoļu baznīca. Pilsēta ir nozīmīga arī ar tējas un kafijas ražotnēm, dārgakmeņu atradnēm, kanēļa, gumijas, kokosriekstu un citu tropu augļu koku mežiem.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Pēc statistikas datiem 68,93% Kolombo iedzīvotāju ir budisti, 8,85% islāma atbalstītāji, apmēram 13,05% ir hinduistu, apmēram 8,83% kristīgās reliģijas atbalstītāju, 0,65% neatbalsta nekādas reliģijas.

1. Neikena I. Šrilanka, R.: Zvaigzne ABC, 127. lpp. 2. http://www.worldometers.info/world-population/

Ārējās saites

labot šo sadaļu