Klases audzinātājs

Klases audzinātājs ir skolotājs, kurš veic audzināšanas darbību un sniedz atbalstu savas audzināmās klases skolēniem. Viņš sadarbībā ar skolēna ģimeni, skolas pedagogiem un atbalsta personālu un valsts un/vai pašvaldību atbildīgām institūcijām risina ar skolēnu personības veidošanos un attīstību saistītus jautājumus, vienlaicīgi rūpējoties par pedagoģiski un psiholoģiski labvēlīgu klases vidi un saliedētu klases kolektīvu.

Klases audzinātājs veic audzināšanas mērķi: Pilnveidot sistēmisku un koordinētu, mērķtiecīgu un pēctecīgu audzināšanas darbu vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs, lai nodrošinātu skolēnu veidošanos par zinošiem, radošiem, uzņēmīgiem un atbildīgiem cilvēkiem un sekmētu skolēnu pašattīstību un pašaudzināšanas prasmes.

Klases audzinātājs, ņemot vērā skolēnu vajadzības un skolas izglītības programmas, kā arī valsts izvirzītās prioritātes, izstrādā savu audzināšanas darbības programmu, kurā plāno:

• klases stundas,
• skolēnu pedagoģisko izpēti,
• skolotāju, skolēnu un ģimenes sadarbību,
• ārpusstundu aktivitātes.

Klases audzinātājs neietilpst profesiju standartā aprakstītajos amatos.

Valstī nav noteiktas vienotas prasības klases audzināšanas darba veikšanai, tādēļ izglītības iestādes direktors/vadītājs nosaka galvenās tiesības un pienākumus, kas veicami pedagogam, audzinot klasi. Ministru kabineta 2016.gada 05.jūlija noteikumu Nr.445 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” 32.1.1. apakšpunktā ir noteikts, ka klases audzināšana ir viens no vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu pamatpienākumiem.

Klases audzinātājs tradicionāli vistiešāk sniedz atbalstu savas audzināmās klases skolēniem. Klases audzinātājs, ņemot vērā izglītības iestādes audzināšanas programmu/plānu un klases raksturojumu un skolēnu vajadzības, izstrādā audzināšanas darba programmu (plānu).

Klases audzinātāja pienākumi

Valstī nav noteiktas vienotas prasības klases/grupas audzināšanas darba veikšanai, tādēļ izglītības iestādes direktors/vadītājs nosaka galvenās tiesības un pienākumus, kas veicami pedagogam, audzinot klasi/grupu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 15.07.2016. noteikumiem Nr. 480 “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība” ir noteikts, ka minēto noteikumu izpratnē audzināšana ir mērķtiecīgi organizēta izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa, izglītojamā vispusīgas, tajā skaitā tikumiskās, attīstības veicināšana un attieksmju veidošana. Audzināšana ir virzīta uz sociālās un kultūras pieredzes ieguvi, izglītojamo emocionālā intelekta attīstību un pašregulāciju, vērtību sistēmas veidošanos un tikumu izkopšanu (vērtībizglītošanu) attiecību veidošanai, sadarbībai, pilsoniski atbildīgai un veiksmīgai dzīvei sabiedrībā. Audzināšana ir cieši saistīta ar pašaudzināšanu (pašizziņu un pašpilnveidi).  Noteikumi nosaka kādas vērtības un būtiskākie tikumi ir jāizkopj un jāattīsta skolēniem ar skolotāju palīdzību izglītības procesā. Tiek uzsvērts, ka audzināšanas process ir vienots, pēctecīgs, nepārtraukts un daudzveidīgs un to īsteno mācību procesa laikā, sadarbojoties ar skolēnu vecākiem (aizbildņiem) un ģimeni, pedagoģiskajā sadarbībā.

Audzināšanas darbu izglītības iestādē vada vai koordinē iestādes direktors/vadītājs vai viņa vietnieks audzināšanas vai citā jomā. Ir gadījumi, kad audzināšanas darba koordinēšana deleģēta klašu audzinātāju metodiskās komisijas vadītājam vai kādam no pedagogiem. Saskaņā ar IZM 16.10.2009. rīkojumu Nr.425 „Par pedagoga darba pienākumu aprakstu paraugu apstiprināšanu” ir apstiprināts iestādes direktora/vadītāja vietnieka audzināšanas jomā darba pienākumu apraksta paraugs. Pienākumu saraksts apraksta paraugā ir tik apjomīgs, ka direktora/vadītāja vietnieks tos var īstenot tikai sadarbībā ar pedagogiem, klašu/grupu audzinātājiem, atbalsta personālu, sadarbības institūcijām, vecākiem u.c.

Klases/grupas audzinātājs tradicionāli vistiešāk sniedz atbalstu savas audzināmās klases/grupas skolēniem. Klases/grupas audzinātājs, ņemot vērā izglītības iestādes audzināšanas programmu/plānu un klases/grupas raksturojumu un skolēnu vajadzības, izstrādā audzināšanas darba programmu (plānu), kurā plāno un īsteno:

1) klases/grupas stundu tematus diskusijām,

2) skolēnu, viņu vajadzību un interešu izpēti sadarbībā ar pārējiem pedagogiem un atbalsta personālu,

3) sadarbību ar skolēniem un viņu vecākiem,

4) ārpusstundu aktivitātes klases/grupas kolektīva saliedēšanā.

Audzināšanas procesā būtiskākie izkopjamie tikumi ir atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance.

Viens no pedagoga, kurš veic klases audzināšanas darbu, uzdevumiem ir organizēt klases stundas. Saskaņā ar IZM 2009.gada 17.augusta rīkojuma Nr. 345 „Par pamatizglītības programmas parauga apstiprināšanu” 1.pielikumu ir noteikts, ka klases stundās aplūkojamās tēmas ir:

·        vērtībizglītība,

·        uzvedība un saskarsmes kultūra,

·        patriotisms un pilsoniskā līdzdalība,

·        veselīga dzīvesveida pamati un atkarību profilakse,

·        darbība ekstremālās situācijās un satiksmes drošība,

·        karjeras izvēle.

Vispārējās izglītības iestādēs klases ststundu tematiskai plānošanai var izmantot Valsts jaunatnes iniciatīvu centra (no 2009.gada 1.jūlija Valsts izglītības satura centrs) izstrādāto metodisko līdzekli „Klases stundu programmas paraugs”, kurā klases stundām ieteiktas šādas tematiskās grupas:

·        „Sevis izzināšana un pilnveidošana”,

·        „Es ģimenē, klasē un skolā”,

·        „Sabiedriskā līdzdalība”,

·        „Karjeras izvēle”,

·        „Veselība un vide”,

·        „Drošība”.

Klases audzinātāja atbildība

Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumiem Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 15. pantu pedagogi ir atbildīgi par savas profesionālās kompetences pilnveidi. Profesionālo kompetenci pilnveido, triju gadu laikā apgūstot programmu vismaz 36 stundu apjomā, un to plāno sadarbībā ar tās izglītības iestādes vadītāju, kurā persona veic pedagoģisko darbību.

Ir vēl virkne tiesību aktu, kuri regulē vecāku, bērnu un skolotāju pienākumus, tiesības un atbildību. Nozīmīgākie dokumenti, kas nosaka skolas un ģimenes pienākumu un atbildības jomas bērnu audzināšanā, ir:

1.      ANO Konvencija par bērnu tiesībām,

2.      Izglītības likums,

3.      Bērnu tiesību aizsardzības likums,

4.      Likums „Par pašvaldībām”,

5.      Administratīvo pārkāpumu kodekss,

6. Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumi Nr. 89 "Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi"

7.      Ministru kabineta 24.11.2009. noteikumi Nr. 1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”

8.      Ministru kabineta 01.09.2009. noteikumi Nr. 981 „Bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtība”. /arī citi normatīvie akti/

9.      Pedagogu vispārīgie pienākumi un tiesības ir noteiktas Izglītības likuma VI nodaļas 51. un 52. pantā.

Detalizēti šīs jomas ir noteiktas ikvienas izglītības iestādes iekšējās darba kārtības noteikumos un darbinieku amata aprakstos.

Zemāk ir atbildības paraugs no 2015. gada projekta.

Atbildība

·        atbildēt par Apvienoto nāciju Organizācijas konvencijas par bērna tiesībām,

·        bērnu tiesību aizsardzības likuma, izglītības likuma, vispārējās izglītības likuma un

·        citu izglītības iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu;

·        nekavējoties ziņot izglītības iestādes vadībai, tiesībsargājošajām institūcijām, veselības aizsardzības iestādēm un bērnu tiesību aizsardzības institūcijām par gadījumiem, kad konstatēta emocionāla vai fiziska vardarbība pret izglītojamo izglītības iestādē vai ārpus tās;

·        atbildēt par savu pienākumu godprātīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu izpildi un darba rezultātiem;

·        atbildēt par informācijas, ko sniedz izglītības iestādes personāls un vecāki par izglītojamiem konfidencialitāti;

·        atbildēt par izglītojamo dzīvību, veselību un psiholoģiski labvēlīgas vides

·        veidošanu mācību stundās un nodarbībās;

·        atbildēt par korektu attieksmi pret izglītības iestādes darbiniekiem, izglītojamajiem un viņu vecākiem;

·        atbildēt par paša pieņemtajiem lēmumiem un to sekām;

·        atbildēt par sniegtās informācijas savlaicīgumu, precizitāti un patiesumu;

·        ievērot izglītības iestādes darba kārtības noteikumu un citu iekšējo normatīvo

·        aktu prasības un ētikas normas;

·        atbildēt par uzticēto materiālo vērtību saglabāšanu un mērķtiecīgu izmantošanu.

Audzinātāja loma pirmās cilvēces vēsturē.

Pirmsākumos skolotāja profesija netika atsevišķi apgūta. Par skolu pirmsākumiem dēvē jaunatnes mājas jeb nometnes. Pirmatnējās ciltīs skolotāji bija vecāki un priesteri, līdz ar to, vecāki un priesteri spēlē skolotāja un audzinātāja lomu. (Ķestere, I. 2005.)

Senās Grieķijas un Senās Romas laikā (aptuveni 5.gs.) skolotāja profesija joprojām netika atsevišķi apgūta; nebija nepieciešams papildus mācīties, lai kļūtu par skolotāju, skolotāji bija vecāki. (Ķestere, I. 2005.)

Viduslaikos izglītības apguvē priekšroka tika dota turīgiem pilsētnieku zēniem. Skola un izglītība bija pakļauta baznīcas kārtībai, tā kā skolotāji ir baznīcu priesteri, skolotāja profesija netiek īpaši apgūta. Renesanses laikā, kad izglītība pieejama zēniem no turīgām ģimenēm, skolotājs joprojām ir priesteris. (Ķestere, I. 2005.)

16.gs. parādās Jezuītu skolas - jezuītu kolēģijas. Jezuīti bija pirmie, kas centās mācības padarīt patīkamākas, tāpat arī tika izmanotas zināšanas bērnu psiholoģijā. (Ķestere, I. 2005.)

Audzinātāja pirmssākumi Latvijā

Pedagoģiskās un audzinošās domas pirmssākumi Latvijā atrdodami jau seno baltu un lībiešu cilšu materiālajā un garīgajā kultūrā. Tas atspoguļojas arheoloģijas, folkloras un etnogrāfijas materiālos. Līdz 16. gadsimtam latviešu bērniem skolu nebija. Skolēnus mācīja mājmācībā vecāki vai mājskolotājs, līdz ar to audzināšana bija neatņemama mācību daļa. 1631. gadā Domskolā tika izveidota akadēmiskās ģimnāzijas klase, kurās skolēnus mācīja apmācīti skolotāji.[1] Arhivēts 2018. gada 8. janvārī, Wayback Machine vietnē. https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=2&q=skolot%C4%81js&id=966062&g=1]

Līdztekus ar audzināšanas attīstībai veidojusies arī skolotāja profesija. Ar Valmiermuižas īpašnieces Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes atļauju - Valmierā atvērt brāļu draudzes skolotāju sagatavošanas skolu 1738. gadā, Latviešu skolotājiem radās iespēja skolotāja amatu apgūt arī Latvijā. (http://www.laikmetazimes.lv/2011/09/19/bralu-draudzu-atmoda-vidzeme-1-dala/ Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē.)

Šādi skolotāju semināri tika rīkoti arī Irlavā no 1840.-1900. gadam - Kurzemes guberņas skolu vajadzbām un Baltijas skolotāju seminārs, kas darbojās no 1870.-1919.gadam, sākumā pareizticīgo draudzes skolu vajadzībām, vēlāk lauku tautskolu un pilsētas elementārskolu skolotājus. (Irlavas skolotāju seminārs / [Iveta Ķestere] // Latvijas enciklopēdija. - Rīga: Valērija Belokoņa izd., 2005. - 3.sēj.: I-Latv, [83.]lpp. https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=2&q=skolot%C4%81js&id=966334&g=1

Šajos skolotāju semināros parsvarā tiek runāts par izglītību, kā audzināšanu, tiek runāts par fizisko, garīgo, talantu, tautisko audzināšanu, līdz ar to jau šajos semināros tiek vērsta uzmanība uz skolotāja kā audzinātāja lomu.(Krogzemis, 1876,)

Latvijas teritorijā 19.gs. noteicošais izglītības veids - mājmācība līdz 8 gadu vecumam. Pārsvarā skolotāja lomu ieņem vecāki, bet turīgākās ģimenes var atļauties algot arī mājskolotāju. Zemnieku bērni līdz 10 gadu vecumam mācījās mājās. Pēc mājmācības bija iespēja turpināt mācības skolās, tajās valdīja stingra disciplīna.

Skolotāji varēja būt tikai vīriešu dzimuma kārtas pārstāvji. (Ķestere, I. 2005.)

PSRS laiks

Padomju laikā sklotāja un klases audzinātāja kompetencē bija panāk, lai visiem pusaudžiem tiktu izveidota pozitīva attieksme pret visiem mācību priekšmetiem. (P. Stučka, Audzināšanas jautājumi padomju skolā, 1962.)

Klases audzinātāju pienākumu salīdzinājums dažādās valstīs

Dānija.

Dānijā katrai klasei tiek nozīmēts (iedalīts) klases skolotājs jeb klases audzinātājs. Klases audzinātāja jēdziens balstās uz senām Dānijas skolu tradīcijām. Klases audzinātājs ir viens no skolotājiem, kas ir saistīts ar vienu konkrēto klasi, un, kuram galvenā atbildība ir uzraudzīt un atbalstīt katra viņa skolēna individualitāti un sociālo attīstību. Viņa pienākums ir nodrošināt visas klases mācīšanās programmu saskaņotību un uzlabošanu. Pie tam klases audzinātājam ir galvenā loma, kad runa ir par skolas un ģimeņu sadarbību.

Klases audzinatāja uzdevumi ir minēti Folkeskole likumā. Pēc šī likuma klases audzinatājam ir koordinējoša loma, organizējot mācību procesu, organizējot starpdisciplināro mācīšanos un obligātās tēmas. Klases audzinātājs plāno un organizē mācīšanu sadarbībā ar citiem klases skolotājiem un viņš ir galvenā persona, kura atbild par diferencēto mācību prasību izpildi un skolēnu mācību rezultātiem. Parasti tas ir dāņu skolotājs, kurš arī uzņemas klases audzinātāja lomu kādā klasē [1].

Polija.

Polijā skolotājam pedagogam (klases audzinātājam) ir divi pamatpienākumi - rūpēties par skolu un veikt izglītošanas darbu vadoties pēc skolas izglītības programmas (§ 15, pielikums nr. 2 regulā MEN kopš 2001. gada 21. maijā). Viņa uzdevumu un pienākumu apjoms ir rakstīts skolas nolikumā. Polijas likumi nosaka, ka klases audzinātājam ir 7 pienākumi, un tie ir sekojoši:

1) pienākums veikt izglītojošas (audzinošas) nodarbības ar skolēniem (2012. gada 7. februāris, Nacionālās izglītības ministrijas nolikuma 1. pielikums);

2) uzdevumi un atbildība, lai izvērtētu skolēnu uzvedību skolas ietvarā (Art. 44.b, Art. 44.f, 44G, 44h Izglītības sistēmas likums un § 13 Regulas ministrijas, 2015. gada 10. jūnijs)

3) uzdevumi un pienākumi, kas saistīti ar psiholoģiskās un pedagoģiskās palīdzības nodrošināšanu skolēniem (2013. gada 30. aprīlis, Nacionālās izglītības ministrijas likuma 19. pants);

4) sniegt palīdzību skolēniem, kuriem kādu iemeslu dēļ (attīstības, ģimenes vai ikdienas) ir nepieciešama palīdzība un atbalsts, ieskaitot materiālo palīdzību (90.c Likuma par izglītības sistēmu Art. un § 2 parag. 1., 2. pielikums 8. punkts Regulā noteikts no 2001. gada 21. maijs)

5) pienākumi saistībā ar sadarbošanos ar vecākiem mācību, audzināšanas un profilakses jautājumos saskaņā ar nolikuma noteikumiem par organizāciju un sadarbības formām (2. § 1 kompl., 2. pielikumā regulā par Izglītību, 2001. gada maijs)

6) uzdevumi un pienākumi, veicot administratīvos pienākumus, tostarp dokumentāciju saistībā ar izglītības programmu (10 § un 15. Regula MEN, 2014. gada augusts)

7) veikt citus skolas nolikumā noteiktos uzdevumus (Nacionālās izglītības ministrijas 2001. gada 21. maija nolikuma 2. pielikums).

Tātad galvenie klases audzinātāja pienākumi ir

·       savas nodaļas skolēnu aprūpe un

·       plānotais izglītojošais darbs, saskaņā ar skolas noteiktajiem izglītības mērķiem.

Rūpējoties par klasi, klases audzinātājam ir jāpārzina klases skolēni - viņu dzīves apstākļi, ģimenes stāvoklis, vajadzības un intereses. Latvijā nav likuma, kas nosaka, ka klases audzinātajiem ir jāzina viņu skolēnu ģimenes apstākļi un arī nevienas skolas iekšējie kārtības noteikumi to nenosaka.

Bez šīm 2 pamata lietām skolotājam vajadzētu arī:

·       organizēt mācību vidi,

·       veicināt klases skolēnu saliedētību,

·       rūpēties par labām attiecības starp skolēniem, lai atrisinātu konfliktus,

·       attīstīt pareizu attieksmi pret mācībām un citiem skolēnu pienākumiem,

·       organizēt sociālās aktivitātes,

·       iedvesmot un atbalstīt klasi dažādās aktivitātēs,

·       iemācīties pareizu brīvā laika pavadīšanas organizēšanu ar klasi.

Lai standartizētu izglītības ietekmi uz skolēniem, skolotājam vajadzētu sadarboties ar citiem šīs klases skolotājiem, pedagogiem un citiem speciālistiem, kuri veic uzdevumus psiholoģiskās un pedagoģiskās palīdzības jomā. Skolotājam kopā ar skolēniem vajadzētu analizēt mācību un izglītības problēmas, nepilnības un plānot pasākumus to labošanai.

Vēl papildus klases audzinātājam ir nepieciešams:

·       būt skolēnu pārstāvim jautājumos, kas saistīti ar klases nodarbību organizāciju un mācību priekšmetiem,

·       izskaidrot problēmas, kas saistītas ar skolēnu mācību sasniegumu pārbaudi un mājasdarbu uzdošanu,

·       rūpēties par regulāru skolas apmeklēšanu un izpētīt iemeslus, kāpēc skolēni neapmeklē nodarbības,

·       interesēties par skolēnu veselību un sazināties šajos jautājumos ar skolas medmāsu un ar vecākiem.

Skolotāju pienākumi ietver arī 7 administratīvos uzdevumus, piemēram:

1) aizpildīt žurnālu, ievadot datus par skolēniem un viņu vecākiem, un plānot skolēnu izglītojošo darbību nedēļas garumā, kā arī rūpēties par sistemātisku informācijas pierakstīšanu no citiem klases skolotājiem, tai skaitā par skolēnu klātbūtni izglītības aktivitātēs,

2) skolēna vadīšana saskaņā ar katra skolēna novērtējuma lapu,

3) attaisnot stundu neapmeklējumu, analizēt apmeklējumu biežumu, sastādīt apmeklējuma statistisko kopsavilkumu,

4) izveidot un papildināt izglītības plānu, ceļojuma plānu, klases pasākumu sagatavošanas plānu un sanāksmju plānu ar vecākiem,

5) apkopot dokumentus, kas ir saistīti ar sadarbību ar vecākiem (sanāksmju protokoli, sarakste, piezīmes par svarīgām diskusijām un vienošanos ar vecākiem, informācija par skolēniem mājās apmeklējumu),

6) apkopot dokumentāciju atbilstoši skolas nolikumam, piemēram, studentu saraksts, kuriem ir nepieciešama psiholoģiskā-pedagoģiskā palīdzība, ar atzinumiem vai atsauksmēm no klīnikas, ar direktora rīkojumu atbrīvot viņus no mācību stundu apmeklēšanas, no piedalīšanās ārpusstundu aktivitātēs, kuras ŗīko skola, tāpat arī apkopot informāciju un materiālus par klases dzīvi utt. [2]

Anglija.

Anglijā izglītības sistēma nav nodalīti mācību priekšmetu skolotāji no klases audzinātājiem. Klases audzinātāju pienākumus, kādi ir Latvijas izpratnē, Anglijā veic visi skolotāji, kas strādā ar skolēniem. Skolotāji ir tie, kas veic savu skolēnu izglītošanu un tā ir galvenā prioritāte un ir atbildīgi par augstāko iespējamo darba un uzvedības standartu sasniegšanu. Skolotāji strādā godīgi un godprātīgi. Viņiem ir spēcīgas priekšmeta zināšanas, turklāt, viņi veido pozitīvas profesionālās attiecības, strādājot ar vecākiem viņu bērnu interesēs [3]. Katrs skolotājs ieņem vairākas lomas savā darbā ar skolēniem:

·       Skolotājiem jābūt vadītājiem klasē un skolā, iemantojot audzēkņu cieņu un rādot pozitīvu piemēru.

·       Skolotājiem ir jābūt arī skolēnu disciplinētājiem, piemērojot taisnīgus un atbilstošus sodus audzēkņiem, kuri pārkāpj noteikumus.

·       Tajā pašā laikā skolotājiem jāparāda rūpes par audzēkņiem (skolotājs var uzcelt vai sagraut studenta pašcieņu).  

·       Skolotāji ir novērotāji pusdienlaikā un starpbrīžos, kā arī palīdz, kad notiek skolas ekskursijas un skolas pasākumi.

·       Skolotāji arī spēlē interjera dizaineru lomu, pārliecinoties, ka viņu klases ir izveidotas tā, lai atbalstītu un sekmētu mācīšanās procesu [4].

Ķīna.

Ķīnā klases audzinātāju apzīmē ar vārdu banzhuren (班主任), kas tiešā tulkojumā nozīmē „klases direktors”. Šī skolotāja pienākumos ietilpst:

·       komunikācija ar skolēnu ģimenēm,

·       sekošana līdzi skolēnu akadēmiskajiem sasniegumiem,

·       skolēnu konsultēšana dažādu problēmsituāciju gadījumā,

·       klases audzinātājs ir atbildīgs par skolēnu vispārējo ideoloģisko un politisko izglītību, kā arī klases organizatorisko vadību.

Parasti klases audzinātāji ir skolotāji ar vismaz vairāku gadu pieredzi. Visbiežāk, klases audzinātāji ir arī kāda konkrēta priekšmeta skolotāji. Kopš 2011.gada Šanhajas izglītības komisija pieņēmusi lēmumu, kas nosaka, ka, lai kļūtu par klases audzinātāju, ir nepieciešams iziet vismaz 32 stundu kursus, kuros uzsvars tiek likts uz audzināšanas lomu un galvenajiem principiem, kopienas veidošanu skolā un ar vecākiem, kā arī uz klasiskajām morālās izglītības teorijām [5]. Klases audzinātājam ir ļoti svarīga morālās izglītības funkciju, jo viņš strādā kā organizators, pedagogs un padomdevējs visai klasei.

Klases audzinātājs ir atbildīgs arī par:

·       kopējo klases darba plānošanu,

·       sēdēšanas plānu,

·       atbilstošu fizisko klases vides izveidošanu,

·       skolēnu izskatītu atbilstoši skolas noteikumiem – skolēniem jāvalkā skolas forma un nozīmītes.

Audzinātājs veic piesardzības pasākumus kas atturētu skolēnus no azartspēlēm, zādzībām, smēķēšanas un vardarbības. Audzinātājs var doties mājas vizītēs. Gada beigās audzinātājs sagatavo ziņojumus par katra skolēna mācību sasniegumiem [6].

Izmantotā literatūra

1-Ķestere I. Pedagoģijas vēsture, Rīga, Zvaigzne ABC, 2005.

Antoloģija. Pedagoģiskā doma Latvijā līdz 1890.gadam. Rīga: Zvaigsne ABC, 1991., 232.

Andrejs Geske, Kaspars Kiris, Agnese Kozlovska, Antra Ozola, Normunds Rečs, Karīna Spridzāne, Skolotāji Latvijā un pasaulē, Rīga, Andreja Geskes redakcija, 2015. (Pieejams:https://www.ipi.lu.lv/fileadmin/_migrated/content_uploads/SkolotajiLatvijaUnPasa^{[novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite][novecojusi saite]}ule_01.pdf)

Krogzemis, M. Paidagoģiskā gadagrāmata, Pēterburga, 1876. 111 lpp. https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=2&q=skolot%C4%81js&id=966334&g=1 http://www.laikmetazimes.lv/2011/09/19/bralu-draudzu-atmoda-vidzeme-1-dala^{[novecojusi saite]} http://www.kaunata.lv/Skola.kaunata/vesture.html Arhivēts 2018. gada 8. janvārī, Wayback Machine vietnē. https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=2&q=skolot%C4%81js&id=966062&g=1