Kenijas kalns

augstākais kalns Kenijā un otrais augstākais Āfrikā pēc Kilimandžāro

Kenijas kalns ir augstākais kalns Kenijā un otrais augstākais Āfrikā pēc Kilimandžāro. Kalna augstākās virsotnes ir Batians (5199 m), Nelions (5188 m) un Lenana (4985 m). Kenijas kalns atrodas centrālajā Kenijā 16,5 km uz dienvidiem no ekvatora, aptuveni 150 km uz ziemeļaustrumiem no valsts galvaspilsētas Nairobi. No kalna arī ir cēlies valsts nosaukums. Kalns ir stratovulkāns, kas radies aptuveni pirms 3 miljoniem gadu pēc Lielā Rifta ielejas izveidošanās.[1]

Kenijas kalns
Kenijas kalns (Kenija)
Kenijas kalns
Kenijas kalns
Augstums 5199 m v.j.l.
Relatīvais augstums 3825 m
Atrašanās vieta Centrālā Kenija
Tips Stratovulkāns
Pēdējais izvirdums Pirms 2,6–3,1 miljoniem gadu
Pirmoreiz uzkāpts 1899. gadā
Easiest route Klinšu kāpšana
Kenijas kalns Vikikrātuvē
Apzīmējumi
Tips Daba
Kritērijs vii, ix
Iekļauts 1997 (21. sesija)
Aizsardzības nr. 800
Valsts Karogs: Kenija Kenija
Reģions Āfrika

Pirms apledošanas kalns bija aptuveni 7000 m augsts, bet vēlāk kalnu klāja ledājs, kura dēļ kalnam ir ļoti erodētas nogāzes[2] un vairākas ledāja kušanas ūdeņu radītas ielejas.[3] Pašlaik uz kalna ir 11 nelieli ledāji, bet ar mežiem apaugušās nogāzes Kenijas iedzīvotājiem ir nozīmīga ūdens resursu ieguves vieta.[4] Šajās nogāzēs ir vairākas dabas zonas.[5] Nogāžu lejasdaļā atrodas dažādi mežu veidi, kuros sastopamas vairākas endēmas sugas.[6] 715 km2 ap kalna centrālo daļu atrodas nacionālais parks,[7] kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā,[8] to katru gadu apmeklē vairāk nekā 16 000 cilvēku.[4]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Filips Nonote. «Étude volcano-tectonique de la zone de divergence Nord-Tanzanienne (terminaison sud du rift kenyan) – Caractérisation pétrologique et géochimique du volcanisme récent (8 Ma – Actuel) et du manteau source – Contraintes de mise en place thèse de doctorat de l'université de Bretagne occidentale, spécialité : géosciences marines».
  2. Džons Valters Gregorijs. Contributions to the Geology of British East Africa.-Part I. The Glacial Geology of Mount Kenya, 1894. gads. 515–530. lpp.
  3. B. H. Beikers. Geology of the Mount Kenya area. Nairobi : Geological Survey of Kenya, 1967. gadā.
  4. 4,0 4,1 Gičuki, Francis Ndegva (1999. gada augusts). "Threats and Opportunities for Mountain Area Development in Kenya". Ambio (Royal Swedish Academy of Sciences) 28 (5): 430–435. Arhivēts no oriģināla 2005. gada 31. decembrī. Atjaunināts: 2005. gada 31. decembrī.
  5. Maiks Resniks. Kirinyaga: a fable of Utopia. Ballantine, 1998. gads. 293. lpp. ISBN 0-345-41701-1. Ignorēts nezināms parametrs |url-access=
  6. Malkoms Džeimss Koe. The Ecology of the Alpine Zone of Mount Kenya. The Hague : Dr W. Junk, 1967. gads.
  7. «World Heritage Nomination – IUCN Technical Evaluation Mount Kenya (Kenya)».
  8. United Nations. «Mount Kenya National Park/Natural Forest», 2008. gads. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 30. Decembris. Skatīts: 2008. gada 23. februārī.

Ārējās saites labot šo sadaļu