Katarse (sengrieķu: Κάθαρσις, katharsis — 'šķīstīšanās', 'attīrīšanās') ir jēdziens, ko lieto visbiežāk mākslā un filozofijā. Ar to apzīmē mākslas estētisko iedarbību uz cilvēku. Katarse ir attīrīšanās caur līdzpārdzīvojumu.

Šo jēdzienu ieviesa sengrieķu filozofs Aristotelis, pirmo reizi to pieminot savā darbā "Poētika".