Katalina Kovāča (ungāru: Katalin Kováts; dzimusi 1957. gada 16. oktobrī) ir ungāru valodniece, esperantiste un matemātiķe.[1]

Katalina Kovāča
Katalin Kováts
Katalina Kovāča
Personīgā informācija
Dzimusi 1957. gada 16. oktobrī (67 gadi)
Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija
Dzīves vieta Nīderlande
Pilsonība Karogs: Ungārija Ungārija
Nodarbošanās valodniece, esperantiste, matemātiķe

Katalina Kovāča ir dzimusi 1957. gada 16. oktobrī Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā. Studējusi Lorānda Etveša universitātē (ELTE). Precējusies ar francūzi Silvēnu Lellarge. Šo ģimeni 2001. gadā papildināja dēls Martins. Viņai ir arī vēl divi bērni - Petra Šmideliusa (bijusī Vispasaules esperantistu jaunatnes organizācijas (TEJO) valdes locekle) un Bens Šmideliuss. Katalina Kovača kopā ar vīru un jaunāko dēlu dzīvo Nīderlandē.

Katalina Kovača izvēlējās valodnieces profesiju. Savā promocijas darbā viņa analizēja propedeitikas nozīmi esperanto valodas apguvē. Viņa aktīvi darbojas šajā virzienā līdz šai dienai. Viņa turpina organizēt daudzus esperanto valodas kursus un metodiskos seminārus. Papildus teorētisko stundu vadīšanai, Kovača pēc jaunas metodikas valodu mācīja skolotājiem. Viņa aktīvi izmanto savu pieredzi, lai uzlabotu esperanto valodu.

Katalina Kovača ieņēma augstu amatu Budapeštas universitātes Lietišķās valodniecības katedrā, kur interlingvistika ir galvenais topošo valodnieku studiju priekšmets.

Kopš 1994. gada Kovača ir rakstu autore žurnālā "Monato" un no 1994. līdz 2006. gadam bija starptautiskā pedagoģiskā žurnāla Internacia Pedagogia Revuo (IPR) redaktora vietniece. 2001. gadā viņa izveidoja vietni educado.net[2] esperanto valodas studijām un kopš tā laika turpina to rediģēt. Kopš 2007. gada Katalina Kovača ir Esperanto akadēmijas locekle un kopš 2009. gada Vispasaules esperanto asociācijas (esperanto: Universala Esperanto-Asocio; UEA) eksaminācijas komisijas koordinatore.[3] Daudzās valodās rakstītu rakstu autore, kas, galvenokārt, publicēti žurnālā IPR.

  • Adas Figieras-Sikorskas prēmija (2009).
  • Gada esperantiste (2010).
  • Ālenes Esperanto kultūrprēmija (2016).
  • Deguči prēmija (2018).
  1. «Instruantoj de Esperanto estas la “soldatoj” de nia movado. Intervjuo kun la Esperantisto de la Jaro 2010» (esperanto). esperanto-ondo.ru. Skatīts: 2020-04-14.
  2. «Mallonga prezento de la historio de nia paĝaro ekde la naskiĝo de la ideo». Historio (esperanto). educado.net. Skatīts: 2020-04-13.
  3. «Ekzamenoj laŭ ...» (esperanto). UEA. Skatīts: 2020-04-13.

Ārējās saites

labot šo sadaļu