Kari Kairamo
Kari Antero Osvalds Kairamo (Kari Antero Oswald Kairamo, dzimis 1932. gada 31. decembrī, miris 1988. gada 11. decembrī) bija Somijas inženieris, uzņēmējs. Kā Nokia vadītājs viņš to pārveidoja par augsto tehnoloģiju uzņēmumu un uz pasaules tirgu orientētu elektronikas uzņēmumu.
| ||||||||||||||||||
Kari senčos bijušas ievērojamas personas. Vecvectēvs Alfrēds Kīlmans (Alfred Kihlman) bijis garīdznieks, augstskolas pasniedzējs un rūpnieks. Vectēvs Alfrēds Osvalds Kairamo (Alfred Oswald Kairamo) bijis botāniķis, papīra rūpnieks un politiķis. Kari tēvs Auliss Osvalds Kairamo (Aulis Oswald Kairamo) bija uzņēmuma Sunila tehniskais direktors, vēlāk darbojās uzņēmumos Oulu un Kemi.[1] Kari Kairamo bērnību pavadīja Kotkas apkārtnē.
1951. gadā Kari Kairamo pabeidza Oulu liceju. 1959. gadā Helsinku tehniskajā augstskolā viņš ieguva inženiera diplomu papīra ražošanā. Kari Kairamo 1957. gadā apprecējās ar pianisti Anju Ēvu Solbergu (Anja Eeva Sohlberg).[1]
No 1960. līdz 1962. gadam Kairamo Pori uzņēmumā W. Rosenlew strādāja par inženieri. Pēc tam līdz 1964. gadam viņš kooperatīvā Metex bija izstrādes inženieris. 1964. gadā Kairomo tika iecelts par izpilddirektoru Metex meitas uzņēmumā Finnmetex Sanpaulu, Brazīlijā. 1965. gadā viņš Ņujorkā kļuva par Somijas papīra mašīnu pārdošanas uzņēmuma Madden Machine izpilddirektora vietnieku, bet 1968. gadā — par izpilddirektoru.[1]
1970. gadā Kari Kairamo sāka darbu uzņēmumā Nokia un nodarbojās ar sakariem ar ārvalstīm. 1972. gadā viņš tika iecelts par Nokia izpilddirektora vietnieku un bija atbildīgs par papīra un enerģētikas nozari. 1977. gadā Kari Kairamo kļuva par Nokia izpilddirektoru. Kari Kairamo panāca lielāku uzņēmuma neatkarību no bankām Suomen Yhdyspankki un KOP, kuras vadīja Mika Tīvola un Jākko Lasila, kuri bija pārstāvēti Nokia padomē. 1986. gadā padomes priekšsēdētājs Mika Tīvola tika nomainīts pret Kairamo, tādējādi Kairamo bija kļuvis par Nokia vienīgo vadītāju. Par savu vietnieku viņš izvēlējās Simo Vuorilehto.[1]
1970. gadu beigās Kairamo saskatīja uzņēmuma augšanas iespējas elektronikas jomā, kas tajā laikā strauji attīstījās. 1980. gados tika iegādāti elektronikas ražotāji Somijā, Zviedrijā, Vācijā u.c. Līdz 1980. gadu beigām Nokia bija kļuvusi par Eiropā trešo lielāko sadzīves elektronikas ražotāju.
Laikā, kad 1980. gados Rietumeiropa samazināja protekcionisma barjeras, Kari Kairamo iesaistījās institūcijās, lai uzlabotu Somijas ārējo tirdzniecību un integrētos Rietumu tirgos. Piemēram, viņš bija Rūpniecības konfederācijas priekšsēdētājs. Kairamo uzturēja arī labas attiecības ar Padomju Savienību, uz kuru tika eksportēta nozīmīga Nokia produkcijas daļa. 1982. gadā Kari Kairamo piešķirts Kalnu padomnieka goda tituls.[1]
Pieaugošā konkurence elektronikas jomā un vēlme paplašināt tirgu (galvenokārt ASV) prasīja drastisku Nokia darbības efektivitātes uzlabošanu. Tika sagatavots uzņēmuma restrukturizācijas plāns. Uzņēmuma vadībā izveidojās divas nometnes: valde ar Kairamo, kurš vēlējas uzņēmuma augšanu augsto tehnoloģiju jomā un internacionalizēšanos, un banku pārstāvji padomē Mika Tīvola un Jāko Lasila, kuri nevēlējās pieļaut nekontrolējamu augšanu. Bankas arī centās nomest Kairamo no vadības.[2] Nespējot izturēt pieaugošo spriedzi, 1988. gada 11. decembrī Kari Kairamo izdarīja pašnāvību.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vuorineuvos Kari Kairamo (1932–1988) Biografiakeskus
| Uzņēmējdarbība | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Mika Tīvola |
Nokia padomes priekšsēdētājs 1986—1988 |
Pēctecis: Simo Vuorilehto |
| Priekštecis: Bjerns Vesterlunds |
Nokia izpilddirektors 1977—1988 |
Pēctecis: Simo Vuorilehto |