Karalienes Aleksandras grēda
Karalienes Aleksandras grēda (angļu: Queen Alexandra Range) ir kalnu grēda Antarktīdā, Transantarktīdas kalnu augstākā daļa ar tās augstāko virsotni Kērkpatrika kalnu 4528 m vjl grēdas ziemeļdaļā. Izvietojusies Transantarktīdas kalnu vidusdaļā pie Rosa šelfa ledāja augšējās pamatnes. Stiepjas 160 km garumā ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā starp Bīrdmora ledāju austrumos un Lenoksa-Kinga ledāju rietumos. Lielākā daļa grēdas klāta ar ledājiem, tikai augstākās virsotnes klinšainas. Grēdu atklāja britu ekspedīcija (1907—1909) Ernesta Šekltona vadībā un nodēvēja par godu karalienei konsortei Aleksandrai.[1]
Karalienes Aleksandras grēda | |
---|---|
Grēdas dienviddaļas karte | |
Kontinents | Antarktīda |
Ietilpst | Transantarktīdas kalni |
Garums | 160 km |
Platums | 65 km |
Platība | 18 600 km2 |
Augstākais kalns | Kērkpatrika kalns |
Augstums | 4528 m |
Koordinātas | 84°S 168°E / 84°S 168°EKoordinātas: 84°S 168°E / 84°S 168°E |
Karalienes Aleksandras grēda Vikikrātuvē |
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karalienes Aleksandras grēda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)