Kamberlenda līcis
Kamberlenda līcis (angļu: Cumberland Sound) vai Kaniktualuks (inuītu: ᑲᖏᖅᑐᐊᓗᒃ, Kangiqtualuk) ir plašs līcis Kanādas Arktikā.[1] Izvietojies Bafina salas dienvidaustrumu galā. Ziemeļaustrumos to norobežo Kamberlenda pussala, dienvidrietumos — Hola pussala. Krasti stipri izroboti, daudz līču, pussalu un salu. Krasti mazapdzīvoti, vienīgā pastāvīgi apdzīvotā vieta ir Pannirtuna ziemeļaustrumu krastā.
| Kamberlenda līcis | |
|---|---|
 | |
  Kamberlenda līcis  Kamberlenda līcis |
|
| Atrodas |  Kanāda Nunavuta
|
| Ietilpst | Labradoras jūra |
| Koordinātas | 65°10′N 65°40′W / 65.167°N 65.667°WKoordinātas: 65°10′N 65°40′W / 65.167°N 65.667°W |
| Lielākais garums | 300 km |
| Lielākais platums | 65 km |
| Lielākais dziļums | 1200 m |
| Apdz. vietas krastos | Pannirtuna |
Pirmais no eiropiešiem līci 1585. gadā atklāja britu jūrasbraucējs Džons Deiviss Ziemeļrietumu jūrasceļa meklējumos. 1840. gadā līci apmeklēja skotu vaļu mednieks Viljams Penijs, kas tajā atklāja ievērojamu polāro vaļu daudzumu un jau 1850. gados Kekertenas un Bleklīda salās tika ierīkotas vaļu mednieku stacijas. 1920. gados vaļu krājumi izsīka, un stacijas tika pamestas.
1882.—1883. gadā Pirmā Starptautiskā polārā gada programmas ietvaros līča ziemeļu galā darbojās Vācijas Kinguafjordas polārstacija.[2]
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)