Kamargas zirgs
Kamargas zirgs ir viena no savvaļā dzīvojošām zirgu šķirnēm. Tos mēdz arī saukt par baltajiem jūras zirgiem. Kamargas zirgi dzīvo Ronas deltā Francijā, kur mūsdienās ir izveidots Kamargas nacionālais parks. Tā ir viena no vecākajām zirgu šķirnēm pasaulē, un ir uzskats, ka šķirne ir tiešs pēctecis Francijas primitīvajam solutre zirgam, kas mūsdienās ir izmiris[1]. 17 000 gadus veci solutre zirga kauli, kas atrasti Kamargas purvos, ir gandrīz identiski mūsdienu Kamargas zirgam.
| Kamargas zirgs | |
|---|---|
 | |
| Izcelsme | Francija |
| Īpašības | |
| Augstums skaustā | 135 - 150 cm |
| Krāsa | sirms |
| Mājas zirgs (Equus caballus) | |
Gadsimtiem ilgi, varbūt pat tūkstošiem[1] gadu Kamargas zirgi ir dzīvojuši savvaļā, slapjajos Ronas purvos un aplūdušajās zemienēs. Tas ir izveidojies par izturīgu, spēcīgu un veiklu zirgu. Francijas dienvidos Kamargas zirgs tradicionāli tika lietots kā jājamzirgs, tas bija ļoti populārs darbam arēnā vēršu cīņās. Kamargas zirga šķirni ir iespaidojuši dažādi zirgi, kas senajos laikos kopā ar cilvēkiem ceļoja cauri šim reģionam, ieskaitot senos grieķu ceļotājus, senos romiešus un arābus. Kamargas zirga izskatā var redzēt gan barba, gan arābu zirga, gan tīrasiņu zirgu ietekmi. Ceļotāji Kamargas zirgus aizveda arī sev līdzi ārpus Francijas. Ģenētiskie pētījumi liecina, ka tie ir iespaidojuši spāņu izcelsmes zirgus[1]. Kamargas zirga pazīmes var saskatīt Čīles zirga un kriollo zirga izskatā.
Izskats
labot šo sadaļuKamargas zirgi vienmēr ir sirmi. Tas nozīmē, ka tiem ir tumša āda zem baltajām spalvām, bet balts apspalvojums ir tikai pieaugušajiem zirgiem. Kumeļi piedzimst melni vai tumši brūni, bet, paliekot vecāki, tie visi paliek balti. Zirgi ir neliela auguma, vidēji 1,35-1,50 m augsti skaustā. Neskatoties uz savu mazo augumu, tie var nest pieaugušu cilvēku. Tie izskatās pinkaini, īsiem kakliem, platām krūtīm, kompaktu augumu, labām un spēcīgām kāju locītavām un kuplām krēpēm un astēm. Pateicoties savam mierīgajam raksturam, inteliģencei un izturībai Kamargas zirgs iegūst arvien lielāku popularitāti Francijā; to lieto dažādos sporta veidos, ieskaitot daudzdienu jāšanas izturības distances. Kamargas zirgiem darba gaitas ir soļi, lēkši un auļi, tie reti rikšo[2].
Šķirnes izveide
labot šo sadaļu
1976. gadā Francijas valdība, lai sargātu Kamargas zirga šķirni, ieviesa šķirnes standartus un uzsāka zirgu reģistrāciju. 1978. gadā tika izveidota ciltsgrāmata. Lai zirgs tiktu piereģistrēts, kumeļam ir jāpiedzimst savvaļā, un ir jābūt vizuālai liecībai, ka tas zīž reģistrētu kumeļmāti. Zirgi tiek uzraudzīti, un katru gadu tos apseko, kastrējot izbrāķētos ērzeļus. Kamargas zirgus, kas piedzimst staļļos, sauc par "sous berceau", bet tos, kas piedzimst ārpus Francijas, sauc par "hors berceau" - tas nozīmē "ārpus savas dzimšanas vietas".