Kamčijas rezervāts
Kamčijas rezervāts (bulgāru: Резерват „Камчия“) ir agrāk UNESCO sarakstā iekļauts dabas rezervāts Bulgārijas ziemeļu piekrastē, un tas sastāv no palienes Kamčijas upes grīvā. Pārsvarā sastāv no uz aluviālām (sanesu) augsnēm augošām birzīm (vietējā vārdā "longozām"), bet iekļauta arī Melnās jūras piekraste; kopējā aizsargājamo biotopu platība rezervātā kopā ar "Kamčijas smilšu" aizsargājamo teritoriju ir 1200 ha.[1] Dibināts 1977. gadā, aizsargā pirmatnējo mežu no intensīvas mežizstrādes un meliorācijas, kas to postīja līdz 20. gadsimta vidum. Tas atrodas 25 km uz dienvidiem no Varnas pilsētas, un pie tā robežām Staroorjahovo, Škorpilovci un Bliznaci ciemati.
| Kamčijas rezervāts | |
|---|---|
| Резерват „Камчия“ | |
|
IUCN Ia kategorija (stingra režīma dabas rezervāts) | |
 | |
  Kamčijas rezervāts | |
| Atrašanās vieta | Dolni Čiflikas un Avrenas pašvaldības, Varnas apgabals, Bulgārija |
| Tuvākā pilsēta | Varna |
| Koordinātas | 43°01′10″N 27°52′46″E / 43.01944°N 27.87944°EKoordinātas: 43°01′10″N 27°52′46″E / 43.01944°N 27.87944°E |
| Platība | 10,72 |
| Dibināts | 1951 |
| Pārvaldes institūcija | Vides un ūdens ministrija |
UNESCO biosfēras rezervātu pasaules tīkla locekļa statuss tika iegūts 1977. gadā un noņemts 2017. gadā.[2]
Vēsture labot šo sadaļu
Rezervāts tika izveidots 1951. gadā, lai aizsargātu palieņu mežu paliekas, kas kādreiz bija pārklājušas ievērojami lielāku platību.[3] Līdz tam šī teritorija bija mežizstrādes un meliorācijas darbu objekts. Biosfēras rezervāts kā UNESCO rezervātu saraksta loceklis tika izveidots 1977. gadā, tāpat kā visi pārējie biosfēras rezervāti Bulgārijā. Rezervāta statuss tika pārskatīts 2016. gadā, atsaukts 2017. gadā un tas tika publiski paziņots 14. jūnijā.[2]
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Rezervāta kopplatība ir 850 ha (ar buferzonu 230 ha),[3][4] apmēram 764 ha no tā ir apmežoti, citu platību ir 78,1 ha (34,5 ha pļavu, 0,4 ha kanālu, 31,7 ha purvu un tīreļu, 1,2 ha zivju dīķu bijušajos purvos u.c.), rezervāts ir 40 km garumā un sasniedz līdz 5 km platumā.[1] Rezervātā atrodas upes piekrastes meži, nelieli purvi gar upes krastu (kuru izcelsme nereti ir no bijušajām vecupēm), aramzeme (bijušie Staroorjahovo purvi), pludmale ar smilšu kāpām un jūras līcis.
Fauna labot šo sadaļu
Teritorija ir nozīmīga putnu dzīvotne, kurā mīt gandrīz 200 sugu, no kurām astoņas tiek uzskatītas par apdraudētām un ir iekļautas IUCN Sarkanajā sarakstā. Vietne ir svarīga ziemeļu gulbju ziemošanai, un tā ir svarīgākā Bulgārijas ligzdošanas vieta vidējam dzenim un Balkānu baltkakla mušķērājam (Ficedula albicollis semitorquata).[5] Apkārtne ir arī galvenā putnu migrācijas ceļu "šaurā vieta", kur katru rudeni pārlido 60 000 vai vairāk balto stārķu. Starp citiem putniem ievērojama ir neliela mazo balto gārņu (Egretta garzetta) kolonija.[3]
Upē ir reģistrētas divdesmit piecas zivju sugas, no kurām septiņas ir iekļautas IUCN sarkanajā sarakstā, ieskaitot savvaļas karpas (Cyprinus carpio), Knipowitschia caucasica un dienvidu deviņadatu stagaru (Pungitius platygaster).
Zīdītāju sugas biosfēras rezervātā ietver stirnas (Capreolus capreolus), mežacūkas (Sus scrofa), meža caunas (Martes martes) un lapsas (Vulpes vulpes).[3] Ir arī daudz rāpuļu un abinieku, tostarp purva bruņurupucis (Emys orbicularis), ūdens zalktis (Natrix tessellata) un dzeltenvēdere (Ophisaurus apodus).
Ir zināms, ka rezervātā dzīvo divdesmit piecas nelielu zīdītāju sugas, ieskaitot Eiropas ūdru (Lutra lutra), kas ir iekļauts Eiropas IUCN Sarkanajā sarakstā.
Flora labot šo sadaļu
Mežos pārsvarā ir oši (Fraxinus oxyphylla), gobas, garkātu ozoli (Quercus pedunculiflora), kļavas un alkšņi.[3][5]
Vide un piesārņojums labot šo sadaļu
Lielākā daļa rezervāta piesārņojuma ir saistīta ar Kamčijas upes pārslodzi un pie tās esošajiem piesārņotājiem, tomēr arī tūristu piemēslojums savulaik bija nopietna vietējo pašvaldību problēma. Galvenokārt tas notika tāpēc, ka pār upi veda tilts, kas ļāva cilvēkiem netraucēti apmeklēt rezervātu. Vēlāk tas tika nojaukts, un tūristi kļuva mazāk problemātiski, tomēr, tā kā joprojām ir iespējams šķērsot upes grīvu uz rezervāta pludmales zonu, jautājums nav pilnībā atrisināts. Turklāt krastā regulāri tiek izmesti rūpnieciskie atkritumi, no kuriem liela daļa nāk no Varnas ostas vai no tuvējā Kamčijas kūrorta.
.JPG)
Upes piesārņojums labot šo sadaļu
Okeanoloģijas institūta un Bulgārijas Zinātņu akadēmijas 2006. gada pētījumā par ūdens kvalitāti un tā ietekmi uz Melnās jūras piekrastes zonu, ieskaitot rezervātu, secināts, ka
Uzturvielu (nitrītu un fosfātu) saturs Kamčijas upes lejtecē ne vienmēr atbilst valsts ūdens kvalitātes standartiem. Dažādu izmeklēšanas periodu datu salīdzinājums atklāj nelielu piesārņojuma mazināšanās tendenci pēdējos gados.[6]
Ievērojams piesārņotājs ir akumulatoru rūpnīca Targovištē, kas izgāž smago metālu savienojumus Kamčijas upē.
Pārpurvošanās labot šo sadaļu
Cita vides problēma ir upes krastu pārpurvošanās. Saskaņā ar Pasaules savvaļas fonda datiem tās dēļ izzūd vairākas augu sugas.[7] Pateicoties Kamčijas upes regulācijai, tā vairs neappludina mežus. Tika uzskatīts, ka pārplūšana bija vainīga pie holandiešu ošu sēnīšslimības izplatīšanās, kas nodarīja lielu postījumu gobām un ošiem.[7]
Lauksaimnieciskais piesārņojums labot šo sadaļu
Liellopu audzēšana ir otrs lielākais ūdens piesārņojuma avots un tieši ietekmē dzeramā ūdens avotus. Sakarā ar kvalitatīvu ūdens attīrīšanas iekārtu trūkumu liellopu fermās neiztīrīti notekūdeņi ietek dažādos ūdens baseinos.[7] Tas pats attiecas uz pazemes ūdeņiem, jo nitrāti, fosfāti un cits lauksaimniecībā izmantojams mēslojums tiek izšķīdināti un lietus noskaloti, lai pēc tam parādītos ūdens baseinos un minerālūdeņu avotos. Tā kā upe tek tieši caur biosfēras rezervātu, tai ir spēcīga ietekme uz tās ekosistēmām. Tā kā upe apūdeņo visu teritorija, visu tur dzīvojošo dzīvnieku un augu izdzīvošana ir atkarīga no tās.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Archived copy». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-08-26. Skatīts: 2008-11-15.
- ↑ 2,0 2,1 «23 new sites added to UNESCO’s World Network of Biosphere Reserves». UNESCO. 2017. gada 14. jūnijs.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «MAB Biosphere Reserves Directory- Kamchia». UNESCO. Skatīts: 2008-11-21.
- ↑ Регистър на защитените територии и защитените зони в България Arhivēts 2019. gada 27. martā, Wayback Machine vietnē. КАМЧИЯ (Код в регистъра: 11)
- ↑ 5,0 5,1 «BirdLife IBA Factsheet BG045: Kamchia Complex». BirdLife International. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-01-02. Skatīts: 2008-11-20.
- ↑ Water Quality of Kamchia River and Impact on the Black Sea Coastal Zone. Galina Shtereva, Anton Krastev, Ognyana Hristova, Boryana Dzhurova, Institute of Oceanology, Bulgarian Academy of Sciences, Varna
- ↑ 7,0 7,1 7,2 «Report on "The Biological Diversity of the Black Sea Shelf Along the Bulgarian Coast and Its Adjacent Landscape"». World Wildlife Fund. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-01-04. Skatīts: 2008-11-21.
