Kārlis Tenisons (budists)

Kārlis Augusts Tennisons (1883–1962) bija igauņu izcelsmes Latvijas budistu mūks. Dažādos rakstos viņa biogrāfijas elementi atšķiras.

Kārlis Tenisons.
Kārlis Tenisons (pirmais no labās) 1956. gada Pasaules budistu konferencē.

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1883. gada 20. (8.) augustā Peltsamā pagasta Umbusi ciemā zemnieku ģimenē. Viņa vecāki nomira agrā vecumā (tēvs 1891. gadā un māte 1895. gadā), viņu uzaudzināja tēvocis. Pēc vidusskolas beigšanas tēvocis viņu nosūtījis skoloties teoloģijā, taču viņš aizbēdzis un 1892. gadā sācis filozofijas studijas Pēterburgas Universitātē. Interesējies par budismu un 1893. gadā devies uz Burjatiju, kur pēc paša stāstiem kādā klosterī pie Baikāla esot saticis kādu vecu lietuviešu budistu mūku. Apceļojis Sibīriju un Mongoliju, viņš 1897. gadā atgriezies Pēterburgā. Pēc 1900. gada viņš dzīvoja Rīgā, vēlāk Pēterburgā, kur iepazinās ar Agvanu Doržijevu un citiem kalmiku un burjatu lamām. Pirmā pasaules kara sākumā 1914. gadā viņu iesauca Krievijas Impērijas armijā, bet Lielās atkāpšanās laikā 1915. gada martā viņš pameta Krievijas armiju un kā budistu mūks Vahindra devās uz Urgu Mongolijā. Iespējams, ka tur ticies ar Baltās kustības dalībnieku Romānu Ungernu fon Šternbergu. Krievijas pilsoņu kara beigās viņš pārcēlās uz Petrogradu, kur 1920. gadā Doržijevs viņa iecēla par budistu datsāna vadītāju. 1922. gadā Latvijas vēstniecība Tenisonam piešķīra ieceļošanas atļauju un Latvijas pilsonību, 1923. gadā Tenisons ieradās Rīgā un apmetās ēkā Baložu ielā 8, kur vienā no istabām izveidoja budistu lūgšanu telpu. 1926. gadā Tenisons piedalījās sporta kluba Kalevi rīkotajā Tartu maratonā un izcīnīja trešo vietu, lasīja lekcijas un rakstīja grāmatas.

1931. gadā Tenisons kopā ar savu mācekli budistu mūku Frīdrihu Voldemāru Lustigu apceļoja Eiropu, 1935. - 1936. gadā viņi pusotru gadu uzturējās Ķīnā, pēc tam Taizemē. Pēc Otrā pasaules kara beigām Tenisons un Lustigs kritizēja Taizemes kara laika sadarbību ar Japānu. 1949. gadā Taizemes valdība viņu izraidīja, nogādājot līdz Birmas robežai. 1956. gadā viņi devās uz IV Pasaules budistu konferenci Katmandu, kur atkal tikās ar burjatu lamām.

Miris 1962. gada 5. maijā Rangūnā.[1]

Ārējās saites

labot šo sadaļu