Kārlis Bencs
Kārlis Frīdrihs Bencs (vācu: Carl Benz; 1844. gada 25. novembris — 1929. gada 4. aprīlis) bija vācu inženieris, konstruktors. Pazīstams ar savu darbību mašīnbūves jomā. Viņš izgudroja divtaktu iekšdedzes dzinēju. Viens no pirmajiem automobiļa radītājiem.
| ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis Karlsrūē. Viņa tēvs bija vilciena mašīnists, kurš nomira, kad Kārlim bija tikai 2 gadi. Viņa māte veltīja savas pūles, lai dēls iegūtu labu izglītību. Pēc sākumskolas pabeigšanas Karlsrūē, Kārlis 1853. gadā iestājās tehniskajā licejā, bet pēc tam Politehniskajā universitātē. 1864. gada 9. jūlijā, kad viņam bija 19 gadi, viņš pabeidza tehniskās mehānikas fakultāti šajā Karlsrūes universitātē. Turpmākajos septiņos gados viņš strādāja dažādos uzņēmumos Karlsrūē, Manheimā un kādu laiku arī Vīnē.
1871. gadā kopā ar kompanjonu izveidoja mehāniskās darbnīcas Manheimā. Drīz pēc tam Kārlis Bencs par līgavas tēva naudu izpirka no sava kompanjona tam piederošo darbnīcu daļu. 1872. gada 20. jūlijā viņš apprecējās. Viņu ģimenē kopā bija pieci bērni. Savā darbnīcā Kārlis uzsāka jaunu iekšdedzes dzinēju izgudrošanu. 1878. gada 31. decembrī viņš ieguva patentu savam divtaktu benzīna dzinējam. Drīzumā K. Bencs patentēja arī daudzas citas nākamo automašīnu svarīgākās sastāvdaļas: akseleratoru, aizdedzes sistēmu, kura darbojās no baterijām un svecēm, karburatoru, transmisiju, ātrumkārbu un ūdens radiatoru. 1882. gadā viņš izveidoja uzņēmumu "Gasmotoren Fabrik Mannheim", kuru gan 1883. gadā atstāja.
1883. gadā uz velosipēdu darbnīcu pamata izveidoja kompāniju "Benz & Company Rheinische Gasmotoren-Fabrik", kura bija pazīstama arī kā "Benz & Cie". Kompānija ražoja un pārdeva benzīna dzinējus. Šeit Bencs uzkonstruēja savu pirmo automobili. Šim auto bija trīs metāla riteņi. To darbināja četrtaktu benzīna dzinējs, kurš atradās starp abiem pakaļējiem riteņiem. Dzinēja spēks tika pārnests uz riteņiem ar ķēdes palīdzību. Šis automobilis tika pabeigts 1885. gadā. K. Bencs tam deva vārdu Motorwagen. 1886. gadā tas ieguva patentu un tajā pašā gadā veica izmēģinājuma braucienus uz ceļiem. Nākamajā gadā šis izgudrojums tika prezentēts Parīzes izstādē. 1888. gadā sākās šī automobiļa pārdošana. Drīz pēc tam kompānija atvēra filiāli Parīzē, kur šo auto labāk pirka. Laika posmā no 1886. līdz 1893. gadam tika pārdoti apmēram 25 Motorwagen tipa automobiļi.
1893. gadā Bencs radīja lētāku divvietīgu automobili "Victoria", kuram bija 3 Zs dzinējs un tas bija jau uz četriem riteņiem. Šis auto varēja sasniegt ātrumu 17-20 km/h. Pirmajā gadā tika pārdoti 45 šī tipa automobiļi. 1894. gadā sākās "Velo" tipa automobiļa pārdošana. Šis, Benca izveidotais automobilis, 1894. gadā piedalījās pirmajās automobiļu sacīkstēs Parīze-Ruāna. Nākamajā gadā Benca kompānijā tika radīti pirmie smagie automobiļi un autobusi.
1926. gadā tika izveidota firma "Daimler-Benz", kurā apvienojās firmas "Benz & Cie" un "Daimler". Šī firma pastāv arī šodien. Visi mašīnu modeļi tika pārsaukti par "Mercedes Benz" modeļiem. Benz no Karla Benca uzvārda, bet Mercedes no "Daimler" firmas partnera meitas vārda. 1929. gadā aprīlī Kārlis Bencs nomira Landeburgā (netālu no Manheimas).
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārlis Bencs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Biogrāfija Arhivēts 2013. gada 1. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (vāciski)
- Dr. Karla Benca memoriālais automuzejs Landeburgā (vāciski)
- Karla Benca sievas Bertas memoriālais ceļš (Vācijā) (vāciski)