Jalmars Kastrēns (Jalmar Castrén), dzimis 1873. gada 14. decembrī, miris 1946. gada 19. februārī) bija Somijas inženieris, politiķis. Pārstāvot Jauno somu partiju, no 1917. līdz 1918. gadam viņš bija Somijas Senāta Transporta nodaļas vadītājs. Viņš bija valsts dzelzceļa ģenerāldirektors no 1922. līdz 1942. gadam. Kā inženieris Kastrēns tiek uzskatīts par dzelzsbetona tehnoloģijas pamatlicēju Somijā, viņš projektēja Somijā pirmos dzelzsbetona tiltus.

Jalmars Kastrēns
Jalmar Castrén
Jalmars Kastrēns 1924. gadā
Jalmars Kastrēns 1924. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1873. gada 14. decembrī
Alatornio, Somijas lielhercogiste, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Somija Somija)
Miris 1946. gada 19. februārī (72 gadi)
Helsinki, Karogs: Somija Somija
Pilsonība Karogs: Somija Somija
Bērni Viljo Kastrēns, Reino Kastrēns, Līsa Kastrēna, Pāvo Edvards Kastrēns
Valsts amati
Manteres valdības transporta un sabiedrisko darbu ministrs
Amatā 1928. gada 22. decembris — 1929. gada 16. augusts
Pāsikivi Senāta Transporta un sabiedrisko darbu nodaļas vadītājs
Amatā 1918. gada 27. maijs — 1918. gada 27. novembris
Svīnhūvuda Senāta Transporta un sabiedrisko darbu nodaļas vadītājs
Amatā 1917. gada 27. novembris — 1918. gada 27. maijs

Jalmars Kastrēns piederēja pazīstamajai Somijas ziemeļu daļā dzīvojošajai valsts ierēdņu un priesteru Kastrēnu dzimtai, kas kļuva par daudziem valsts līmeņa politiķiem. Viņa vecāki bija priesteris Fredriks Edvards Kastrēns un Sofija Elizabete Borga. Jalmars brālēns Johans Arturs Kastrēns arī bija politiķis.

Inženiera darbība

labot šo sadaļu

1891. gadā Jalmars Kastrēns iestājās Oulu licejā, un 1895. gadā Politehniskajā institūtā ieguva inženiera specialitāti. No 1896. līdz 1899. gadam Kastrēns bija Politehniskā institūta pasniedzēja asistents, bet no 1901. gada septembra viņš bija pilna laika pasniedzējs inženieru nodaļā. Kad 1908. gadā Politehniskais institūts kļuva par Tehnisko augstskolu, viņš tika iecelts par pasniedzēju, un 1912. gadā — par tiltu būves un būvkonstrukciju statikas profesora vietas izpildītāju. 1916. gadā viņu iecēla pastāvīgā profesora amatā, kas bija atbrīvojies pēc pirmā profesora Mikaela Strukela aiziešanas pensijā. Kastrēns bija profesors līdz 1923. gada augustam, un no 1919. līdz 1922. gadam bija arī Tehniskās augstskolas prorektors.

Drīz pēc inženiera grāda iegūšanas Kastrēns tika iesaistīts būvējamā Jiveskiles — Hāpameki dzelzceļa līnijas uzmērīšanas un izpētes darbos. No 1899. līdz 1901. gadam viņš bija sliežu ceļu būves inženieris Oulu — Tornio līnijā, bet no 1905. līdz 1907. gadam viņš bija valsts dzelzceļa tiltu būves eksperts.

 
Kastrēna projektētais Tennes tilts Orimatilā

Kastrēns pirmais Somijā sāka projektēt un teorētiski pētīt dzelzsbetona konstrukcijas. 1906. gadā viņš kopā ar Rihardu Helanderu nodibināja Somijā pirmo dzelzsbetona konstrukciju būvniecības uzņēmumu, un līdz 1913. gadam bija tā tehniskais direktors. 1909. gadā viņš palīdzēja arhitektam Selimam Lindkvistam projektēt Suvilahti spēkstacijas ēku Helsinkos. Kastrēns projektēja 1911. gadā pabeigto Tenne tiltu Orimatilā, kas bija Somijas pirmais arkveida tilts un pirmais dzelzsbetona tilts pāri ūdenstilpei, kā arī vecākais mūsdienās faktiski izmantotais dzelzsbetona tilts. Somijā pirmais dzelzsbetona tilts bija gājēju tilts pāri dzelzceļa līnijai Lahti pilsētā, kas tika pabeigts divus gadus agrāk. Citu agrīno dzelzsbetona tiltu, ko projektējis Kastrēns, vidū ir Savi tilts Ilivieskā (1912) un Kivisalmi tilts Kotkā (1913). 1926. gadā viņš projektēja arī Pori dzelzsbetona tiltu.

Politiķa darbība

labot šo sadaļu

Būdams Jauno somu partijas biedrs, no 1913. līdz 1917. gadam viņš bija Helsinku pilsētas domes deputāts. 1917. gada novembrī Kastrēns kļuva par Svīnhūvuda vadītā senāta Transporta un sabiedrisko darbu nodaļas vadītāju (viņa brālēns Arturs Kastrēns arī bija senators). Somijas pilsoņu kara laikā Kastrēns bija spiests slēpties sarkano kontrolētajos Helsinkos, no kurienes 1918. gada martā viņš ar vēl dažiem senatoriem aizbēga uz Igauniju uz nolaupītā ledlauža "Tarmo". Caur Vāciju viņi atgriezās balto kontrolētajā Vāsā, kur Kastrēns piedalījās sarunās par vācu karaspēka nosūtīšanu uz Somiju, lai palīdzētu baltajiem. Pēc kara Kastrēns līdz 1918. gada novembrim turpināja pildīt Transporta un sabiedrisko darbu nodaļas vadītāja amatu Pāsikivi senātā. Pēc Jauno somu partijas izjukšanas viņš pievienojās Nacionālās koalīcijas partijai.

1920. gados Kastrēns bija viens no galvenajiem Nacionālās koalīcijas atbalstītājiem. No 1928. līdz 1929. gadam viņš bija transporta un sabiedrisko darbu ministrs Manteres valdībā. Laika gaitā Kastrēns attālinājās no partijas politikas, tomēr viņš turpināja interesēties par aizsardzības jautājumiem.

Darbība organizācijās un uzņēmumos

labot šo sadaļu

No 1919. līdz 1921. gadam Jalmars Kastrēns bija Sabiedrisko darbu valdes priekšsēdētājs. No 1919. līdz 1922. gadam viņš bija Dzelzceļu valdes galvenais komisārs. 1922. gada 1. decembrī viņš tika iecelts par Dzelzceļu valdes ģenerāldirektoru, un šo amatu ieņēma līdz 1943. gadam.

Kastrēna darbības laikā Somijas dzelzceļa tīkls ievērojami paplašinājās, un paātrinājās jaunu līniju būvniecība. No 1918. līdz 1939. gadam kopējais līniju garums palielinājās no 3900 līdz 5531 kilometram. Ziemas Kara laikā būvniecība gandrīz apstājās, taču Turpinājuma kara gados gar austrumu robežu un okupētajā Austrumkarēlijā tika izbūvēti daži militāri svarīgi posmi. Papildus ģenerāldirektora darbam Kastrēns veica arī pētniecisko darbu, piemēram, 1920. gadu sākumā valdība pasūtīja pētījumu par iespējamās dzelzceļa līnijas uz Petsamo ekonomisko nozīmi, tomēr šis dzelzceļš tā arī netika uzbūvēts.

No 1919. līdz 1946. gadam Kastrēns bija valsts pārstāvis uzņēmumu Tornator un Enso-Gutzeit valdē. Viņš veicināja uzņēmumu apvienošanu 1941. gadā. No 1926. līdz 1946. gadam viņš bija Somijas Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības uzraudzības padomes priekšsēdētājs. No 1916. līdz 1946. gadam Kastrēns bija Kansallis-Osake-Pankki bankas uzraudzības padomes loceklis, un no 1944. līdz 1946. gadam — priekšsēdētājs. No 1921. līdz 1946. gadam viņš bija arī Helsingin rakennusainekauppa (Rake) direktoru padomes loceklis. No 1922. līdz 1946. gadam Kastrēns bija Ugunsapdrošināšanas sabiedrības Imatra direktoru padomes loceklis. No 1926. līdz 1946. gadam viņš bija dzelzceļa līnijas pārvaldītāja Jokioisten–Forssan rautatie Oy direktoru padomes loceklis.

Kastrēns bija viens no trim inženiertehniskā uzņēmuma Lokomo dibinātājiem 1915. gadā. No 1923. līdz 1943. gadam viņš bija Somijas Tūrisma asociācijas priekšsēdētājs. Kastrēns bija arī pirmais Somijas Betona asociācijas priekšsēdētājs no 1925. līdz 1934. gadam.

Jalmars Kastrēns vadīja vairākas komitejas: Helsinku statusa attīstības komiteju, Helsinku Universitātes un Helsinku Tehniskās augstskolas komiteju 1919. gadā, Pasta un telegrāfa konsolidācijas komiteju 1920. gadā un Tūrisma komiteju no 1937. līdz 1938. gadam. Viņš bija arī Somijas un Norvēģijas pierobežas delegācijas priekšsēdētājs no Somijas puses 1922. — 1924. gadā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
amats izveidots
Svīnhūvuda Senāta Transporta un sabiedrisko darbu nodaļas vadītājs
1917 — 1918
Pēctecis:
Bernhards Vuolle
(transporta un sabiedrisko darbu ministrs)
Pāsikivi Senāta Transporta un sabiedrisko darbu nodaļas vadītājs
1918. gads
Priekštecis:
Ēmils Hinninens
Manteres valdības transporta un sabiedrisko darbu ministrs
1928 — 1929
Pēctecis:
Jalo Lahdensuo