Jakobs van Reisdāls

Jakobs van Reisdāls (nīderlandiešu: Jacob Isaackszoon van Ruisdael (jeb Ruysdael), ap 1628. - 1682. 14. marts) bija holandiešu ainavu gleznotājs.

Reisdāla glezna Bentheimas pils (1653).

Sākumā Reisdāls gleznoja Hārlemas apkaimi, bet pēc 1652. gada, kad pārcēlās uz Amsterdamu, turienes apkaimi. Reizēm mākslinieka ainavās tiek paustas pārdomas par dzīvi, par tās nolemtību un iznīcību, kā gleznā “Ebreju kapi”, kurā cauri drupām un kapu kopām laužas ūdens straume. Reisdāls gleznoja arī jūras ainavas — ar plašām tālēm, ar paisuma viļņu skalošanos un trauksmainiem mākoņiem. Tās pauž skumjas un gaidu pilnas noskaņas. Reisdāla ainavas deva ierosmes 18. un 19. gs. gleznotājiem. Taču viņš nomira lielā trūkumā kādā no Hārlemas nespējnieku hospitāļiem.

Reisdāls nebija specializējies kāda noteikta ainavas tipa atveidošanā. Viņa ainavu motīvu loks ir visai plašs. Viņš gleznoja visu dažādos gadalaikos un dažādos laikapstākļos. Gaisa perspektīvas pārzināšana un tonālām pārejām bagātais gleznojums ļauj sasniegt dabas tēla atveidojumā lielu pilnību.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jakobs van Reisdāls.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)