Jānis Skrastiņš (prokurors)

Jānis Skrastiņs (dzimis 1949. gada 30. oktobrī, miris 2021. gada 10. jūlijā) bija latviešu jurists. Pirmais Latvijas Republikas Prokuratūras ģenerālprokurors pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas no 1990. līdz 2000. gadam.

Jānis Skrastiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1949. gada 30. oktobrī
Valsts karogs: Padomju Savienība Cēsis, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2021. gada 10. jūlijā (71 gads)
Tautība latvietis
Nodarbošanās jurists

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1949. gadā Cēsīs. Mācījās Cēsu vidusskolā, studēja Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kopš 1979. gada strādāja par Latvijas PSR prokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklētāju. 1989. gadā kļuva par LPSR ģenerālprokurora vietnieku.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikas Augstākā padome J. Skrastiņu iecēla par ģenerālprokuroru, uzdodot viņam izveidot Latvijas Republikas prokuratūru un nodrošināt tās darbību atbilstoši likuma prasībām. Līdztekus Latvijas Republikas prokuratūrai līdz 1991. gada Augusta pučam turpināja darboties arī PSRS Prokuratūrai pakļautā Latvijas PSR prokuratūra, kuru vadīja Valentīns Daukšis.

Ģenerālprokurora zvērestu Skrastiņš nodeva 1994. gada 10. oktobrī.[1] 1995. gada 21. septembrī Saeima apstiprināja Jāni Skrastiņu uz otru ģenerālprokurora pilnvaru termiņu.[2] 2000. gada janvārī iesniedza atlūgumu.[3]

Vēlāk viņš bija AS “Parekss banka” padomes loceklis, apdrošināšanas kompānijas AS “Parekss apdrošināšana” padomes priekšsēdētājs, AS “Parex banka” valdes loceklis.[4]

AtsaucesLabot

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Senāta virsprokurors Fricis Zilbers
Latvijas Republikas Ģenerālprokurors
1990. gada 26. septembris2000. gada 11. maijs
Pēctecis:
Jānis Maizītis