Jānis Grants (īstajā vārdā Jānis Jēkabsons, 1909-1970) bija latviešu rakstnieks un žurnālists. Laikraksta "Literatūra un Māksla" redaktors (1946—1949).

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1909. gada 16. jūnijā Daugavgrīvas zvejnieku ģimenē.

Mācījās Bolderājas pamatskolā (1919—1925) un Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskolā (1926—1930), strādāja Jaunciema kokzāģētavās un Rīgas ostā par kuģu un vagonu krāvēju. 1931. gadā sāka publicēties laikrakstā "Pamatšķira" un žurnālā "Strādnieku Sports un Sargs". Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā Jākobsonu par pretvalstisku darbību ieslodzīja Rīgas Centrālcietumā un Daugavpils cietumā, atbrīvoja 1938. gadā.

Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā Jākobsons iestājās Latvijas Padomju rakstnieku savienībā un kļuva par laikraksta "Darbs" redaktora vietnieku, tad par žurnāla "Atpūta" atbildīgo redaktoru. Pēc Vērmahta iebrukuma Latvijā 1941. gada jūlijā viņš devās bēgļu gaitās uz Čuvašijas APSR. 1941. gada septembrī Gorohovecas nometnē viņu ieskaitīja 201. latviešu strēlnieku divīzijā, bet pēc ievainojuma Maskavas aizstāvēšanas kaujās atbrīvoja no karadienesta. Darbojās laikrakstos "Padomju Strēlnieks" un "Par Padomju Latviju" (1942—1944).

Pēc kara beigām bija Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvaldes Repertuāra komisijas priekšsēdētājs (1945—1946), tad laikraksta "Literatūra un Māksla" redaktors (1946—1949).

Miris 1970. gada 4. decembrī.[1]

  • 1945: "Mazās upes sākums".
  • 1947: "Kalna sādžas aizstāvēšana" (apvienoti krājumā "Frontes stāsti").
  • 1948: "Frontes stāsti".
  • 1949: "Vēja pusē".
  • 1954: "Aiz mums Maskava".
  • 1959: "Ausma ceļā".
  • 1959: "Šalc zilais lauks".
  • 1962: "Saules lēkti Vēju salā".
  • 1964: "Kuģis piestāj jaunības krastā".
  • 1965: "Doka komandieris".
  • 1968: "Liesmo zilā uguntiņa".

Pagodinājumi

labot šo sadaļu
  • Latvijas PSR Valsts prēmija (1960)
  • LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1969)