Jāko Rahja
Jāko Rahja (somu: Jaakko Rahja; dzimis 1872. gada 13. janvārī, miris 1926. gada 22. februārī) bija somu revolucionārs, komunistu funkcionārs Sarkanajā Somijā 1918. gadā un vēlāk Padomju Krievijā.
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuJāko Rahja dzimis Kalajoki, Somijā. Vēlāk ģimene pārcēlās uz Krieviju, kur Kronštatē dzimuši viņa brāļi Eino Rahja un Juka Rahja, kuri vēlāk arī kļuva par revolucionāriem. Jāko strādāja Somijā uz dzelzceļa. Jāko Rahja 1903. gadā iestājās Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā.
Somijas pilsoņu kara laikā 1918. gadā Jāko Rahja bija Sarkanās Somijas pilnvarotais par dzelzceļu. No janvāra līdz martam viņš Urālos un Sibīrijā nodarbojās ar pārtikas iepirkšanu Sarkanās Somijas vajadzībām. Pēc Sarkano sakāves Somijas pilsoņu karā Jāko Rahja darbojās Padomju Krievijā.
1920. gada 31. augustā Jāko Rahja tika ievainots uzbrukumā Kūsinena klubam Petrogradā, kad grupa somu komunistu nogalināja Somijas komunistiskās partijas vadītājus. Šajā slaktiņā tika nošauts Jāko brālis Juka.
Jāko Rahja bija Petrogradas guberņas Centrālās izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks nacionalitāšu jautājumos. Vēlāk Autonomajā Karēlijas PSR bija Centrālās izpildkomitejas loceklis un strādnieku—zemnieku inspekcijas tautas komisārs.
Miris 1926. gada 22. februārī no plaušu tuberkulozes. Apbedīts Petrozavodskā brāļu kapos Ļeņina laukumā.