Interneta komunikācijas
Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: jāsakārto vikisaites (tās nedrīkst vest uz angļu terminiem), jāizlabo kļūdas; jāizņem atsauces uz Vikipēdiju Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šis raksts ir jākategorizē. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu kategoriju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Šim rakstam ir nepieciešamas papildu atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz dažas atsauces. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Interneta komunikācijas" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie pareizrakstības principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, izlabojot pareizrakstības kļūdas. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Interneta komunikācija ir veids kā atsevišķi termināļi, datori, mobilās iekārtas un Lokālais tīkls tiek saistīti ar globālo Internetu. Tas ir avots caur kuru lietotāji var piekļūt interneta pakalpojumiem. Interneta pieeju parasti tirgo ISP (Interneta pakalpojumu sniedzēji), kas lieto dažādas tehnoloģijas, piedāvājot lielu daudzumu datu gala lietotājam. Patērētājiem vispirms populāra kļuva (angļu: dial-up Internet access) Iezvanpieejas interneta pieeja 1980. un 1990. gados. Pēdējos gados šis interneta piekļuves veids tiek nomainīts ar daudz jaudīgākiem.
Vēsture
labot šo sadaļuInternets sākās kā ARPANET tīkls , kuru dibināja ASV valdība, lai atbalstītu valdības projektus un universitāšu zinātniskās laboratorijas Amerikā, bet tas izauga plašāks, ietverot sevī pasaules lielākās universitātes un tehnoloģiju kompāniju izpētes laboratorijas.[1][2]
Ap 1980. gadu internets pārsvarā bija pieejams personālajiem datoriem un darbastacijām tieši saistībā ar LAN lokālo tīklu un iezvanpieejas iespējām (angļu: dial-up Internet access), lietojot modemus un analogās telefonu līnijas.
Lokālais tīkls darbojās ar 10 Mbit/s, attīstījās līdz 100 Mbit/s un vēlāk — 1 Gbit/s, kamēr modemu datu ātrums bija no 1200 bit/s un 2400 bit/s 1980. gadā, un no 28 Kbit/s līdz 56 Kbit/s 1990. gadu vidū.
Platjoslu Interneta pieeja, bieži saīsinājumā kā (angļu: broadband) un arī zināms kā augsta — ātruma interneta pieeja, ir pakalpojums, kas piedāvā augstāku datu ātrumu, nekā lietojot 56 Kbit/s modemu.
Platjoslu tehnoloģijas lielākais lietojums ir ADSL un kabeļu tīmekļa pieeja. Jaunākās tehnoloģijas iekļauj sevī VDSL un optiskās šķiedras.[3]
Zonās, kur ADSL vai kabelis nav pieejams, sakaru organizācijas un vietējās pašvaldības uzbūvē Wi-Fi tīklu. Bezvadu un satelīta tīmeklis bieži tiek lietots neapbūvētās, lauku vai citās grūti pieejamās vietās, kur kabeļu tīklu nevar tik viegli izbūvēt.
Sākot ar 2006. gadu mobilās platjoslas (angļu: broadband) pieeja tiek piedāvāta patērētājiem, izmantojot "3G" un "4G" tehnoloģijas, tādas kā HSPA, EV-DO, HSPA+, un LTE.[4] Arī Latvijā jau tiek plānota 4G interneta piesaiste mobilajiem tīkliem, kuru šobrīd plāno attīstīt LMT un Tele2.[5][6] https://web.archive.org/web/20120718054812/http://www.notepad.lv/raksti/13413/tele2-ienak-baltijas-valstis-ar-4g-internetu/
Pieejamība
labot šo sadaļuInternets ir pieejams skolās un darba vietās, kā arī publiskās vietās, tādās, kā bibliotēkas un Interneta kafejnīcas, kur ir pieejami datori ar interneta savienojumu.[4]
Bezvadu pieejas punkti ir pieejami publiskās vietās, tādās, kā lidostu zālēs, kā arī publiskos parkos. [7]
Datu ātrums
labot šo sadaļu| Vienība | Simbols | Biti | Baiti | |
| Kilobiti sekundē (103) | kbit/s | 1,024 bit/s | 125 bytes/s | |
| (106) | Mbit/s | 1,024 kbit/s | 125 kB/s | |
| (109) | Gbit/s | 1,024 Mbit/s | 125 MB/s | |
| Terabiti/s | (1012) | Tbit/s | 1,024 Gbit/s | 125 GB/s |
| Petabiti/s | (1015) | Pbit/s | 1,024 Tbit/s | 125 TB/s |
| Vienības | Simboli | Biti | Baiti | |
| Kilobaiti sekundē | (103) | kB/s | 8,192 bit/s | 1,024 bytes/s |
| Megabaiti/s | (106) | MB/s | 8,192 kbit/s | 1,024 kB/s |
| Gigabaiti/s | (109) | GB/s | 8,192 Mbit/s | 1,024 MB/s |
| Terabaiti/s | (1012) | TB/s | 8,192 Gbit/s | 1,024 GB/s |
| Petabaiti/s | (1015) | PB/s | 8,192 Tbit/s | 1,024 TB/s |
Šī sadaļa jāpapildina. |
Tehnoloģijas
labot šo sadaļuInterneta komunikāciju tehnoloģijas parasti izmanto modemus, kas pārvērš ciparu datus analogos signālos, lai savienotu analogos tīklus ar kabeļu tīkliem.[8]
Ārējās saites
labot šo sadaļu- European broadband
- Corporate vs. Community Internet Arhivēts 2011. gada 9. maijā, Wayback Machine vietnē., AlterNet, June 14, 2005, — on the clash between US cities' attempts to expand municipal broadband and corporate attempts to defend their markets
- Broadband data, from Google public data
- US National Broadband Maps
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «A Short History of Internet Protocols at CERN». Ben.web.cern.ch. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-07-21. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ RIPE
- ↑ «National Broadband Plan». Federal Communications Commission. 2014. gada 23. jūn.
- ↑ 4,0 4,1 Internet access#Wi-Fi
- ↑ «4G internets Latvijā – solis augšup, bet kad? | ES Māja». Esmaja.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ «LMT pārklājums». lmt.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ «Internets Rīgas Parkā | Lattelecom WiFi». Foursquare.
- ↑ Chris Woodford. «How broadband Internet works». Explain that Stuff. Skatīts: 2015-11-03.