Indriķis Lēmanis (1904—1960) bija latviešu rakstnieks un žurnālists. Latvijas PSR Ministru Padomes Radioraidījumu un televīzijas komitejas priekšēdētājs (1946—1960).

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1904. gada 21. februārī Zvārdes pagasta Ķērkliņu muižas kalpu ģimenē.

Pirmā pasaules kara laikā mācījās Blīdenes pagastskolā (1915—1919), tad Auces Vītiņu skolā (1919—1922). Darbojās Auces komjaunatnes pagrīdes pulciņā "Sarkanā ausma". 1922. gadā nelegālais laikraksts "Jaunais Komunārs" iespieda viņa dzejoli "Kārlim Lībknehtam". 1924. gadā viņu apcietināja par piederību Latvijas Revolucionāro rakstnieku, žurnālistu un mākslinieku nelegālajai apvienībai.

Pēc Latvijas okupācijas 1940.—1941. gadā Lēmanis bija Radiofona direktors un "Literatūras avīzes" atbildīgais redaktors. Pēc Vācijas iebrukuma bija latviešu strēlnieku divīzijas politdarbinieks, laikraksta "Latviešu Strēlnieks" atbildīgais sekretārs (1942) un laikraksta "Par Padomju Latviju" atbildīgais redaktors.

Pēc kara beigām bija Latvijas PSR Ministru Padomes Radioraidījumu un televīzijas komitejas priekšēdētājs (1946—1960), esot licis iznīcināt Latvijas skaņuplašu kolekciju.

Miris 1960. gada 13. februārī.[1]

  1. «Indriķis Lēmanis». Literatūra (lv-LV). Skatīts: 2024-07-18.