Indijas dižsikspārnis
Indijas dižsikspārnis (Pteropus giganteus) pieder pie augļēdājsikspārņu dzimtas. Indijas dižsikspārnim ir vairāk nekā metru liels spārnu plētums un tas ir viens no vislielākajiem sikspārņiem pasaulē. Miermīlīgs dzīvnieks, kas pārtiek gandrīz tikai no augļiem.
| Indijas dižsikspārnis Pteropus giganteus Brünnich, 1782 | |
|---|---|
.JPG) Indijas dižsikspārnis | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Sikspārņi (Chiroptera) |
| Apakškārta | Dižsikspārņi (Pteropodidae) |
| Dzimta | Augļēdājsikspārnis (Pteropus) |
| Suga | Indijas dižsikspārņi (Pteropus giganteus) |
| Izplatība | |
 | |
 Indijas dižsikspārnis Vikikrātuvē | |
Izskats labot šo sadaļu
Indijas dižsikspārņus mēdz dēvēt arī par lidojošajiem suņiem. Viņa galva atgādina suņa pieri, bet ķermeni klāj rūsganas spalvas. To garums ir 30 cm, spārnu plētums sasniedz pat 130 cm. Indijas dižsikspārņa tēviņi sver 1300—1600 g, mātītes 900g. Salīdzinājumā ar citiem sikspārņiem viņam ir lielas acis. Indijas dižsikspārnis lido galvenokārt naktī, taču reti vadās pēc eholokācijas, galvenokārt paļaujas uz redzi. Indijas dižsikspārņa pakaļkājas ir ar pieciem pirkstiem un gariem nagiem. Labi pielāgotas, lai pieturētos pie zara un pievilktu klāt lielus augļus ēšanas laikā. Var karāties aiz vienas vai abām kājām. Spārni ir ievērojami lielāki un platāki nekā kukaiņēdāju sugām, piemēroti ātrai lidošanai. Indijas dižsikspārnis miega laikā ietinas spārnos.
Vide labot šo sadaļu
Indijas dižsikspārnis dzīvo lietus mežos un purvos, vislabprātāk piekrastes tuvumā. Iekšzemē meklē lielas ūdenskrātuves. Indijas dižsikspārnis apdzīvo Indijas subkontinentu, Pakistānu, Maldīvu salas, Nepālu, Šrilanku, Birmu.
Lielās augļēdājsikspārņu sugas, arī Indijas dižsikspārnis, lieliski lido. Tikai tādējādi tas varēja nokļūt uz daudzām salām Indijas okeānā un Klusajā okeānā. Ir redzēts pat spēku zaudējis augļēdājsikspārnis, kas nolaidies uz kuģa 300 kilometru no tuvākā krasta.[1] Daudzas augļēdājsikspārņu sugas dzīvo tikai konkrētās salās. Augļēdājsikspārņi dienu pavada pastāvīgās vietās, kur karājās ar galvu uz leju vecu koku galotnēs. Sikspārņiem ir savi iemīļoti koki, un viņi tos izmanto gadiem. Tādās vietās var sajust augļēdājsikspārņiem raksturīgo muskusa smaržu. Dienā sikspārņu apmešanās vietā valda liela kustība un milzīgs troksnis — dzīvnieki pārlido no zara uz zaru un plēšas par labākām vietām. Lielās kolonijās var pulcēties līdz 1000 dzīvnieku. Zaros, kurus izmanto gulēšanai, tiek ņemta vērā noteikta kārtība. Priekšroka tiek dota vecākajiem tēviņiem — viņi izvēlas vislabākās vietas. Sikspārņi vislabprātāk ieņem dažādu lapkoku horizontālos zarus. Laiku pa laikam kāds no sikspārņiem ieplēš spārnus un centīgi izlaiza elastīgo lidplēvi. Tādējādi uztur to tīru un gatavu lidošanai.
Barība labot šo sadaļu
Pievakarē Indijas dižsikspārņi kļūst nemierīgi. Kādā brīdī viss bars paceļas gaisā un kopīgi aizlido uz barošanās vietu. Bieži vien tā atrodas tālāk par 50 kilometriem. Tumsā augļēdājsikspārņi nelieto eholokāciju kā kukaiņēdājsikspārņi, bet izmanto ožu un redzi. Ar lielajiem un plakanajiem dzerokļiem sagrauž un sasmalcina augļus un izsūc saldo sulu. Mīkstumus un sēklas izspļauj. Mīkstos augļus, piemēram, banānus, aprij veselus. Augļēdājsikspārņi labprāt mielojas ar ziedputekšņiem un ziedu nektāru.
Tropu džungļos augi zied dažādos laikos, tādēļ augļi ienāk visu gadu. Sikspārņiem atliek vien atcerēties, kad nogatavojas dažādi augļi. Meklējot tos, visticamāk, vadās pēc ožas. Vietās, kur nav augļu, kolonija sadalās grupās un visu apēd pat grūti pieejamos kokos.
Vairošanās labot šo sadaļu
Indijas dižsikspārņi dzimumgatavību sasniedz 1—2 gadu laikā, viņu pārošanās periods ilgst no jūlija līdz oktobrim. Pēc īsas lakstošanās Indijas dižsikspārņi pārojas kokos, kur parasti atpūšas. Šie dzīvnieki neveido pārus — tēviņš pārojas ar vienu no mātītēm, kas atrodas blakus. Pēc pieciem mēnešiem (tas ir samērā ilgs grūtniecības laiks tik mazam zīdītājam) piedzimst viens mazulis. Mazie Indijas dižsikspārņi piedzimst daudz attīstītāki nekā lielākajai daļai citu sikspārņu. Mazuļi ir kustīgi, un viņiem uzreiz ir atvērtas acis. Piedzimst bez zobiem, uz muguras biezs kažoks, bet vēders gandrīz pliks. Sver apmēram 250 gramu, tas ir, apmēram vienu trešo daļu no mātes smaguma. Māte pati baro mazuļus un par viņiem rūpējas, tēviņš nekādu interesi par pēcnācējiem neizrāda. Pirmajā nedēļā mazuļi uzrāpjas mātei uz krūtīm un kopā ar viņu lido uz barošanās vietām. Indijas dižsikspārņi mazuļus baro apmēram piecus mēnešus, tomēr mazuļi paliek kopā ar māti līdz astoņu mēnešu vecumam. Pēc gada tie jau ir pilnībā attīstīti, bet dzimumgatavību sasniedz vēl pēc gada.
Indijas dižsikspārnis un cilvēki labot šo sadaļu
Kaut arī Indijas dižsikspārnis ir samērā liels sikspārnis, tas nav dzīvnieks, no kura baidās. Viņam ir draudzīgs suņa purniņš, bet fakts, ka ir veģetārietis, ļauj domāt, ka viņš nedara pāri citiem. Kādreiz dižsikspārnis ēda tikai savvaļas augļus, taču mūsdienās viņš arvien biežāk lido uz plantācijām, tā izraisot konfliktus. Reizēm lauksaimnieki sargā savus tīrumus, apsmidzinot augļus ar indīgām vielām, un tūkstošiem sikspārņu iet bojā. Pakistānas vienā daļā Indijas dižsikspārņa tauki tiek izmantoti medicīnā, tādēļ tur šie dzīvnieki tiek medīti.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Dzīvnieku pasaulē, Izdevējs UAB IMP BALTIC, 39 karte, ISBN 9986-933374