Ilze Jansone
Ilze Jansone (dzimusi 1982. gada 11. septembrī Cēsīs) ir latviešu rakstniece un teoloģe.[1]
| |||||||
|
Biogrāfija
labot šo sadaļuI. Jansone studējusi Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Strādājusi apgādos "Atēna" un "Dienas grāmata". LU Teoloģijas fakultātes vadošā pētniece.
Publicēts garstāsts "Viņpus stikla" (2006), romāns "Insomnia" (2010), stāstu krājums "Umurkumurs jeb ardievas feminismam" (2013) un romāns "Vienīgais" (2015). LU ieguvusi teoloģijas zinātņu doktora grādu. Publicējusi rakstus par reliģijas jautājumiem un mūsdienu literatūru. No 2013. līdz 2016. gadam piedalījusies rakstu krājuma "Dzimtes konstruēšana" veidošanā. Sastādījusi rakstu krājumu "Nācijas hronikas" (kopā ar D. Hanovu un P. Daiju, 2014).
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- Viņpus stikla [garstāsts]. Rīga: Atēna, 2006.
- Insomnia [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2010.
- Umurkumurs jeb ardievas feminismam [stāstu krājums]. Rīga: Dienas grāmata, 2013.
- Vienīgais [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2015.
- Vīru lietas [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2020.
- Laika rēķins [romāns par Ilzi Šķipsnu sērijā "Es esmu..."]. Rīga: Dienas grāmata, 2021.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Ilze Jansone». literatura.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-01-29. Skatīts: 2020-01-29.