Ilze Binga

Ilze Binga (vācu: Ilse Bing; 1899—1998) bija viena no vadošajām Eiropas fotogrāfēm sievietēm starpkaru periodā.

Ilze Binga Ilse Bing
Dzimis	1899. gada 23. martā Frankfurte pie Mainas, Vācijas Impērija
Miris	1998. gada 10. martā (98 gadu vecumā) Manhatana, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis
Tautība	Vāciete
Mākslas virziens	modernisms, avangards

Pateicoties prasmēm darbā ar tā laika modernākajām kamerām, īpaši ar revolucionāro rokas kameru Leica, Binga nopelnīja titulu “Leicas karaliene” (“Queen of Leica”). Viņa aizrāvās ar romantisma laika iezīmēm — simbolismu, pacilātību, sapņainumu un kontrastainību. Viņas pašportrets ar Leica fotoaparātu (1931) joprojām uzskatāms par vienu no modernisma fotogrāfijas ikonām. Tas simbolizē laiku, kad sievietes kļuva neatkarīgas, modernas, sāka izmantot tehnoloģijas.

Biogrāfija

Frankfurte, 1899-1930

Ilze Binga dzimusi buržuāziskā ebreju ģimenē Vācija, Frankfurtē pie Mainas 1899. gadā. 1920. gadā uzsāka studijas Frankfurtes Universitātē, lai iegūtu grādu matemātika un fizikā, taču šīs studijas pametusi, lai pievērstos mākslas vēstures apguvei. 1928. gadā Binga iegādājās Voigtlander fotokameru un pašmācības ceļā sāka apgūt fotogrāfiju. Tuvākā gada laikā viņa iegādājās jauno Leica rokas fotokameru. Spilgtu iespaidu uz jauno fotogrāfi atstājusi Frankfurtē redzētā modernās fotogrāfijas izstāde, kuras autors bija Parīzē dzīvojošs šveicietis, fotogrāfs Florence Henri.

Parīze, 1930-1940

1930. gadā, moderno fotogrāfiju izstādes iedvesmota, Ilze Binga pārcēlās uz Parīzi un sāka strādāt foto-žurnālistikā, portretēšanā un reklāmā. Sākotnēji Binga turpināja darbu vācu avīzēs, nezaudējot sadarbību ar asociāciju Ilustriete Blat. Viņas fotogrāfijas ar laiku parādījās arī Francijas izdevumos. Tās bija tādos modes žurnālos kā Paris Vogue, Adam and Marchal un Harper`s Bazaar. Parīze tapušas arī fotogrāfiju kolekcijas, kas raksturo Bingas ikdienu. Viņa daudz pievērsusies arhitektūras un pilsētas fotogrāfijai. Šeit viņa radījusi arī savu fotogrāfiju sēriju ar dejotājiem.

Ilze Binga ir modernisma laikmeta avangarda māksliniece. Viņa bija līdere starp tā laika modernajiem fotogrāfiem, pateicoties kuriem, Parīze kļuva par modernās fotogrāfijas centru 20. gadsimta 30. gados. Viņu darbus raksturo ekstrēmi tuvplāni, neierasti leņķi, augsti un zemi skatu punkti, ģeometriskas formas ikdienas pilsētas dzīvē. Viņas pirmā izstāde — 1931. gadā La Pléiade galerijā Parīzē. Tur izstādīja viņas fotogrāfiju sēriju ar dejotājiem. Pēc 5 gadiem viņas darbi tika izstādīti arī Luvrā, vēl pēc gada Modernās Mākslas muzejā Ņujorkā.

Ceļojums uz Ņujorku 1936. gadā

1936. gadā Ilze Binga devās uz Ņujorku, lai June Rhodes galerijā izstādītu savus darbus. Ņujorkā viņa uzturējās trīs mēnešus, kuru laikā daudz fotografēja Ņujorku un Konetikutu. Ņujorkā Binga satika Alfrēdu Stieglitzu, Amerikā slavenu modernās fotogrāfijas meistaru. Vēlāk Binga šo satikšanos sauc par būtiskāko viņas dzīves notikumu, kas iespaidojis arī Ņujorkā tapušos darbus.

Karš

1927. gadā Ilze Binga apprecējās ar vīru Konrādu Volfu (viņa atstāja savu iepriekšējo uzvārdu fotogrāfes karjeras dēļ, bet dažkārt sevi sauca arī par Ilsi Bingu Volfu). Bēgot no kara 1940. gadā, Binga ar vīru Konrādu Volfu bija spiesti pamest Parīzi un emigrēja uz Ņujorku (1941.). Tur viņa turpināja nodarboties ar portretu fotografēšanu, specializējoties bērnu portretos. 1950. gadā viņa saka strādāt ar lielformāta Rolleiflex fotokameru, sakot eksperimentēt ar lieliem tonāliem kontrastiem un gaismām. Savos divos ceļojumos uz Parīzi pēc kara, 1947. un 1952. gadā, viņa uzņēma daudz fotogrāfiju. Lai gan fotogrāfe karjeru beidza 1959. gadā, viņas darbi atzinību guva arī vēlāk. 1993. gadā Binga Manhatanā no Nacionālā Mākslas kluba ieguva pirmo zelta medaļu fotogrāfijā.